Krievija vervē jauniesaucamos, piesolot katram rekordlielu prēmiju 22 000 ASV dolāru apmērā cīņai Ukrainā 121
Maskavas pilsētas varas iestādes piedāvā rekordlielu piemaksu jeb tā saukto bonusu, lai parakstītu līgumu ar jauniesaucamajiem armijā, kas gatavojas cīnīties frontē Ukrainā, un tas ir jauns apliecinājums centieniem palielināt Krievijas karaspēka apmēru, vēstīja ASV medijs “CNN“.
Šāds finansiāls papildu “saldums” tiek piedāvāts laikā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas savervēt jaunus karavīrus savai armijai, jo Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās jau trešo gadu. Ne velti Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins ir ieviesis vienreizēju pieteikšanās prēmiju – bonusu – 1,9 miljonu rubļu (aptuveni 22 000 ASV dolāru) apmērā tiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri iestāsies armijā, tā teikts otrdien, 23.jūlijā, izplatītajā paziņojumā.
Ikviens, kas pieņems šo piedāvājumu, pirmajā darba gadā nopelnīs līdz pat 5,2 miljoniem rubļu (59 600 ASV dolāru), rakstīts paziņojumā. Tie, kas vēlēsies iesaistīties kaujās Ukrainā, varēs saņemt arī vienreizēju naudas pabalstu aptuveni 5 690 līdz 11 390 ASV dolāru apmērā, ko izmaksās par karā gūtiem ievainojumiem “atkarībā no to smaguma pakāpes”, savukārt kaujā bojā gājuša karavīra ģimenei varēs izmaksāt 34 150 ASV dolāru.
Lai gan Krievijas armijas upuru skaits joprojām tiek slēpts, aplēses liecina, ka bojāgājušo karavīru skaits kopumā ir liels. Tikai maijā un jūnijā vien, visticamāk, tika nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 70 000 karavīru, tā 12.jūlijā publiskotajā ziņojumā, kurā ietverti jaunākie dati, norādīja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, jo Krievijas armija tad piedzīvoja lielus zaudējumus jaunajā frontes līnijā Harkivas reģionā, Ukrainā.
Tiek lēsts, ka Krievija ir zaudējusi 87% no aktīvā sauszemes karaspēka, kas tai bija pirms iebrukuma Ukrainā, un arīdzan divas trešdaļas no tankiem, kas tai bija pirms iebrukuma Ukrainā, tā ASV medijam “CNN” pagājušā gada decembrī pastāstīja kāds avots, kurš bija iepazinies ar ASV izlūkdienestiem sniegto deklasificēto novērtējumu, kas tika iesniegts Kongresam.
Sociālajos plašsaziņas līdzekļos ir pieejami bezpilota lidaparātu filmēti videoieraksti, kuros redzams, kā Krievijas karavīri tiek nogalināti vai guvuši dzīvību ietekmējošus ievainojumus kaujās pret Ukrainas aizstāvjiem, ko karavīri drūmi dēvē par “gaļas mašīnu”. Ukraiņu karavīri bieži ir stāstījuši par to, ka viņu karaspēks saskaras ar tā dēvētajiem cilvēku “viļņu” uzbrukumiem no ienaidnieka puses, kuru komandieri, šķiet, ar prieku pacieš tādus brutālus dzīvā spēka zaudējumu rādītājus. Pieaugot armijas personāla bojāgājušo skaitam, Kremlis visur meklē jaunus kaujiniekus, kurus sūtīt uz fronti Ukrainā.
Krievijas prezidents Putins ir izdevis rīkojumu palielināt karavīru skaitu par 170 tūkstošiem, tādējādi kopējais Krievijas militārpersonu skaits pieaugs līdz vairāk nekā 2,2 miljoniem, tajā ieskaitot jau 1,32 miljonus Krievijas armijā dienējošos karavīrus, tā norādīts decembrī Kremļa publicētajā dekrētā. Tas ir līdzvērtīgi Krievijas armijas palielināšanai par 15 %, un tas ir otrais šāds armijas palielinājums, kopš Putins uzsāka savu pilna mēroga iebrukumu kaimiņvalsts Ukrainas teritorijā.
Putins sākotnēji deva rīkojumu nekavējoties “daļēji mobilizēt” Krievijas pilsoņus 2022.gada septembrī pēc vairākām sakāvēm frontē, kas izraisīja pārmetumus Maskavā. Mobilizācija nozīmēja to, ka pilsoņi, kas bija militārie rezervisti, varēja tikt iesaukti armijā. Savukārt tie, kam bija militārā pieredze, tika pakļauti iesaukšanai dienestā. Kā raksta “CNN”, iesaukšanas kampaņa Krievijas armijā izraisīja asas demonstrācijas – īpaši jau Krievijas etnisko minoritāšu reģionos, kur tika koncentrēti šie mobilizācijas centieni. Tas veicināja militāra vecuma vīriešu bēgšanu no valsts, lai izvairītos no iesaistīšanās karā.
Lai gan 2022. gada novembrī Krievijas mobilizācijas kampaņa tika pārtraukta pēc tam, kad amatpersonas paziņoja, ka ir sasniegts mērķis savervēt 300 000 karavīru, Krievija tomēr ir vervējusi papildu kaujiniekus ārpus savas valsts robežām, lai cīnītos Ukrainā. Krievija ir savervējusi līdz pat 15 000 nepāliešu, lai tie cīnītos tās karā Ukrainā, un daudzi no viņiem ir guvuši kara traumas, bet nezināms skaits no viņiem joprojām ir pazuduši bez vēsts. Tiek pieļauts, ka viņi, iespējams, ir jau miruši. Kāds Nepālas karavīrs, kurš runāja ar “CNN”, sacīja, ka afgāņu, indiešu, Kongo iedzīvotāju un ēģiptiešu vervētāji ir starp tiem, kas tiek apmācīti Krievijas militārajās akadēmijās, lai kļūtu par ārvalstu kaujiniekiem.
