“Krievija velk ārā visu, kas viņiem ir noliktavās…” Slaidiņš komentē, cik Krievijai vēl palikusi militārā tehnika 109
“Krievija velk laukā visu, kas viņiem ir noliktavās. Vēl dažas dienas atpakaļ bija fotogrāfija no augšas, kur laukums ir tukšs no krievu kaujas tehnikas, kura tur mētājās jau padsmitiem gadu,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” zināja teikt NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, atbildot uz jautājumu, cik vēl Krievijai ir palikusi militārā tehnika – tanki, artilērijas tehnika un cita tehnika?
“Tātad visi šie vecietēvi ir savākti, bišķi ieeļļoti kauli un tiek sūtīti uz karadarbības zonu. Jā, nu jebkurā gadījumā šai vecajai kaujas tehnikai ir stobrs, viņš šauj, un tas nenozīmē, ka viņš nav bīstams – viņš ir jāneitralizē jebkurā gadījumā,” norādīja NBS majors Slaidiņš, sniedzot savu novērtējumu tam, cik tad Krievijai vēl ir atlikusi militārā tehnika.
Tiek ziņots, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas. 1.augusta, rītam sasnieguši 246 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 500 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4216 tankus, 8205 bruņutransportierus, 4816 lielgabalus, 699 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 462 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 311 helikopterus, 4027 bezpilota lidaparātus, 1347 spārnotās raķetes, 7324 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 718 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Jau vēstīts, ka Ķīna turpina piegādāt Krievijai neletālas, tomēr militārā ziņā noderīgas iekārtas, šādi būtiski ietekmējot Krievijas-Ukrainas kara gaitu, tā 24.jūlijā vēstīja tīmekļa medijs “Politico”. Pilna mēroga kara gaitā Pekina cita starpā piegādājusi bruņu vestes, termālos tēmēkļus un dronus, norāda izdevums. Vienlaikus eksports uz Ukrainu sarucis.
Tikai 2023.gadā vien Krievija importējusi Ķīnas dronus 100 miljonu dolāru vērtībā, un tas ir 30 reizes vairāk nekā Ukraina.
Bruņu vestēs izmantojamās Ķīnas keramikas imports Krievijā pieaudzis par 69%, bet Ukrainā sarucis par 61%.Caur Ķīnu arī notiek tādu tehnoloģiju plūsma, kurās var būt Rietumos ražoti komponenti, kam var būt tiešs militārs pielietojums. Kijivas Ekonomikas skolas pētnieki konstatējuši, ka vairāk nekā 60% kaujaslaukā atrasto Krievijas ieroču svarīgo importa komponentu ražojuši ASV uzņēmumi.
Tas, ka Ķīna palīdz Krievijas armijai ar ekipējumu, jau sen nav noslēpums. Tiesa gan, Pekina apgalvo, ka Krievijas-Ukrainas karā ieņem neitrālu nostāju un neatbalsta nevienu no karojošajām pusēm.
