Krievijā veido vēstures “standartus” mācību grāmatām 0
Pēc Krievijas varas iestāžu ieteikuma vēsturnieki pārskatījuši vēstures mācību grāmatas skolām, lai veidotu vienotu “standarta” viedokli par vēsturisko notikumu atainojumu.
Padomijas diktators Josifs Staļins jaunajā “standartizētajā” vēstures mācību grāmatā vairs netiks dēvēts par “asiņainu miesnieku” un no vēstures grāmatas svītroti viņa režīma “asiņainās bendes”, taču atstātas “pamatotās represijas”, atzīmē aģentūra “RIA Novosti”.
Vēsturnieku grupai, kas veidoja konceptuālu modeli vienotai skolas mācību grāmatai, bija īpaši daudz strīdu par 20. gadsimta vēstures atainojumu. Tika panākts kompromiss, lai visstrīdīgākajos jautājumos mācību grāmatā tiktu minēti vairāki viedokļi, taču no morāliem un ētiskiem vērtējumiem nolemts izvairīties. Krievijas Vēstures institūta direktora vietnieks Sergejs Žuravļovs, kurš vadīja vēsturnieku grupu vienotas mācību grāmatas izveidei, par panākumu uzskata vairāku svarīgu kompromisu panākšanu jautājumos, kas joprojām izraisa asus strīdus akadēmiskajās aprindās. 1917. gada revolūciju nolemts atainot skolēniem nevis kā notikumu, bet kā procesu, kuru ievadīja februāra apvērsums, bet pabeidza oktobra apvērsums. Vēl sarežģītāk bija panākt vienotu viedokli par Staļina laika represijām. Vēsturnieku grupas dalībnieki secināja, ka 1937. – 1938. gada procesi nebija “spontāna parādība”. Kā atzina Žuravļovs, “represijas izskatījās pamatotas pēc boļševiku ieviestās proletariāta diktatūras loģikas”. Gorbačova reformas vēsturnieki nolēma atzīt par efektīvām, bet novēlotām. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu notikumi izraisīja tik daudz pretrunīgu vērtējumu, ka mācību grāmatās šis vēstures posms tiks izklāstīts vairākās versijās.
21. gadsimta notikumus jaunās vēstures grāmatas veidotāji vispār nav pieminējuši. Analītiķi uzskata, ka šo “dzīvās” vēstures posmu skolēniem nāksies apgūt pēc īpašiem “metodiskiem norādījumiem”, raksta avīze “The Moscow Times”.
Vēstures mācību grāmatas sastādītāji apgalvo, ka tā veidota ar maksimālu objektivitāti, izvairoties no emocionāliem vērtējumiem. Tāpēc skolēni vairs nevarēs izlasīt par “asiņainajiem bendēm”, kas izrēķinājās ar “kaitniekiem” no turīgo zemnieku un inteliģences vidus. “Standartizētajā” vēstures grāmatā nebūs vietas arī “efektīvajiem menedžeriem”, kas apguva padomju impērijas mantojumu pagājušā gadsimta vētrainajos deviņdesmitajos gados.
Pēc Krievijas Izglītības ministrijas ieteikuma, mācību grāmatā jāizklāsta arī reliģiju vēsture, īpaši pareizticība, kas jāietver visā grāmatas saturā. Profesionālo vēsturnieku centienus izpildīt amatpersonu ieteikumus par “nogludinātas” mācību grāmatas izveidi asi kritizējuši vairāku Maskavas skolu vēstures skolotāji. Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta zinātnieku ieteikumus standartizētas vēstures mācību grāmatas izveidē vēl izskatīs Krievijas Vēstures biedrības eksperti. 1. novembrī mācību grāmatu paredzēts nodot vērtēšanai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš jau iepriekš norādījis, ka vēstures mācību grāmatās nedrīkst būt “iekšējas pretrunas un pretrunīgi vērtējumi” un tām “jārada cieņa pret visiem mūsu vēstures posmiem”.
