Krievijā veido nevēlamo sarakstu 0
Pagājušās nedēļas nogalē Krievijas parlamenta apakšpalātas jeb Valsts domes deputāti otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kura mērķis ir vērsties pret ārvalstu un vietējām organizācijām un uzņēmumiem, kuri, Krievijas ģenerālprokuratūras ieskatā, veiks nevēlamas darbības. Paredzams, ka šonedēļ Valsts domes deputāti likumprojektu atbalstīs arī trešajā lasījumā. Pēc tam tas būs jāapstiprina parlamenta augšpalātai un tad jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam, lai likums stātos spēkā. Tādējādi tas kļūs par pēdējos gados kārtējo likumu, ar kura palīdzību Kremlis izvērš represijas pret sev netīkamajām organizācijām.
“Drošības” vārdā
Likumprojektā teikts, ka “jebkura organizācija, kas ir drauds Krievijas konstitucionālajiem pamatiem, aizsardzības spējām vai drošībai”, varēs tikt klasificēta kā nevēlama. Likumprojektu atbalstījušie Valsts domes deputāti skaidrojuši, ka šāds likums nepieciešams, lai apturētu “destruktīvu organizāciju” darbību Krievijā, jo tās varot “apdraudēt Krievijas valsts pamatvērtības” un radīt apstākļus krāsainajām revolūcijām, informē ziņu aģentūra AFP. Ar terminu “krāsainās revolūcijas” Kremlī tiek saprastas demonstrācijas un protesta akcijas, kuru rezultātā tika gāzti korumpētie režīmi Ukrainā un Gruzijā.
“Šodien ir tāds laiks, kad nedrīkst nepamanīt, ka dažas ārvalstu organizācijas neuzvedas īpaši labi,” laikrakstam “Rossijskaja gazeta” apgalvoja likumprojekta līdzautors Krievijas Valsts domes deputāts Aleksandrs Tarnavskis. “Šīs organizācijas tā rīkojas dažādu iemeslu dēļ – dažas pēc ārvalstu izlūkdienestu prasībām, vēl kādas citu iemeslu dēļ.” Viņš skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir “parādīt, ka ir ārvalstu organizācijas, kas Krievijai ir nedraudzīgas”.
Krievijas likumdevējs no Putinas partijas “Vienotā Krievija” Francs Klincevičs apgalvoja, ka nevēlamo organizāciju saraksta izveide ļaus nosargāt Krievijas suverenitāti, un skaidroja, ka parlamentā atbalstu guvušajam likumam ir tuva radniecība ar citiem likumiem, kas pieņemti iepriekš un kuru mērķis arīdzan ir vēršanās pret Kremlim netīkamajām organizācijām un uzņēmumiem. Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle” norāda, ka Krievijas varasiestādes ar šo likumu galvenokārt mēģina ierobežot darbu organizācijām, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm. Jau 2012. gadā Krievijā tika pieņemts likums, pēc kura ārvalstu finansētas organizācijas tika klasificētas kā “ārvalstu aģenti”.
