Krievija veido militāro bāzi Karību jūras salā 0
Šā gada decembrī divi Krievijas gaisa spēku stratēģiskie bumbvedēji “Tu-160M” un militārā transportlidmašīna “An-124” nolaidās Maiketijas lidlaukā Venecuēlā, kur tai piederošajā Karību jūras salā Orčilā Kremlis ar ekonomiskās krīzes smagi skartās Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro piekrišanu plāno izveidot militāro bāzi.
Krievija pārņem Venecuēlas enerģētikas aktīvus
Venecuēlas lidlaukā Krievijas kara lidmašīnu sagaidīšanas ceremonijā bija klāt Venecuēlas aizsardzības ministrs Vladimirs Padrino, bet Krieviju pārstāvēja stratēģiskās aviācijas komandieris ģenerālis Sergejs Kobilašs.
Krievijas militārpersonas ar Venecuēlas gaisa spēku pārstāvjiem apsprieda tālākas militārās sadarbības iespējas un kopīgu militāro mācību rīkošanu.
Nedēļu pēc Krievijas kara lidmašīnu ierašanās Venecuēlā Maskavu apmeklēja Venecuēlas aizsardzības ministrs Vladimirs Padrino, kurš tikās ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.
Tika panākta vienošanās par Krievijas kara lidmašīnu regulāriem lidojumiem uz Venecuēlu un Krievijas kara kuģu uzturēšanos šīs Latīņamerikas valsts ostās. Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro pēdējos gados ir vairākkārt pabijis Maskavā, kur viņu Kremlī pieņēma prezidents Vladimirs Putins.
Zīmīgi, ka Krievijas un Venecuēlas sarunās par attiecību paplašināšanu aktīvi iesaistījies naftas firmas “Rosneftj” izpilddirektors Igors Sečins, viens no tuvākajiem prezidenta Vladimira Putina sabiedrotajiem.
Sečina aktīvā līdzdarbošanās liecina par Kremļa vēlmi ne tikai veicināt militāros kontaktus ar Venecuēlu, bet arī padziļināt sadarbību naftas ieguves jomā.
Solot finanšu palīdzību Maduro režīmam, Krievija pārņem Venecuēlas enerģētikas aktīvus, kas sola milzīgu peļņu ilgtermiņā, jo Venecuēlas naftas krājumi ir lielākie pasaulē, raksta avīze “The Washington Post”.
Kremlis cer uz ilgtermiņa klātbūtni Venecuēlā
Analītiķi atzīmē, ka ekonomisko un finanšu grūtību māktais Maduro režīms, kam ir kreisa ievirze un saspīlētas attiecības ar ASV, Maskavā redz pretmetu Vašingtonai. Krievijas attiecības ar Kubu, kas Fidela Kastro laikā par padomju palīdzību maksāja ar cukuru, tagad ir ievirzītas pragmatisma gultnē.
Kā uzskata finanšu eksperti, Kremlis gribētu panākt, lai militārās bāzes veidošana Venecuēlā tiktu apmaksāta no Venecuēlas naftas eksporta. Venecuēlas prezidents Maduro sarunās Maskavā neesot iebildis pret plānu izveidot Krievijas militāro bāzi Venecuēlā, raksta avīze “Ņezavisimaja gazeta”.
Militārie eksperti atzīmē, ka tā būtu plašākā Krievijas militārpersonu izvietošana Latīņamerikā pēc Kubas raķešu krīzes 1962. gadā. Venecuēlas likums nosaka, ka ārvalstis nevar te izveidot militārās bāzes, taču ir iespējams izvietot kara lidmašīnas uz laiku.
Krievijas militārie eksperti ir pārliecināti, ka Venecuēlai nav izvēles iespēju, un Krievijas kara lidmašīnu un kara kuģu ierašanās uz kopīgām mācībām būs “ekonomiski pamatota ilgtermiņa klātbūtne”, jo stratēģiskajiem bumbvedējiem pēc patrulēšanas Amerikas kontinentā nebūs jāuzpilda degviela gaisā un pēc katra lidojuma jāatgriežas Krievijā, atzīmē aģentūra AP.
Modernizētā stratēģiskā bumbvedēja “Tu-160M” sniedzamība bez degvielas uzpildes gaisā ir 12 000 kilometru.
Venecuēlas bruņotie spēki, kas agrāk bija aprīkoti ar ASV bruņojumu, tagad plaši izmanto Krievijas ieročus. Venecuēlas prezidents Maduro izsmējis ASV draudus lietot militāro spēku, lai gāztu viņa valdību, jo ar Krievijas palīdzību Venecuēla esot pārvērtusi sevi par “aizsardzības cietoksni”.
