Krievija veido Kominternes analogu 2
Krievija veido Eiropā struktūru, kuras pamatā ir ideoloģija, kas varētu izrādīties pieņemama plašam politisko spēku spektram: no kreisajiem ekstrēmistiem līdz galēji labējiem, brīdina Čehijas izlūkdienests.
Čeka rosās Prāgā
Valstī vērojama Krievijas izlūkdienesta pastiprināta aktivitāte, teikts Čehijas Drošības un informācijas dienesta (BIS) gadskārtējā ziņojumā.
Tāpat kā iepriekšējos gados BIS atzīmē lielo skaitu Krievijas izlūkdienesta darbinieku, kas dzīvo un aktīvi darbojas Čehijas teritorijā. Krievijas izlūkdienesta interešu lokā ir Čehijas enerģētikas komplekss un zinātniski tehniskā joma. Par nopietnu uzdevumu tiek uzskatīta iedarbība uz krievu kopienu Čehijā. Čehijas pretizlūkošanas dienests novērojis arī Ukrainas izlūkdienesta pastiprinātu aktivitāti, taču Ukrainas slepenā dienesta darbības nav bijušas vērstas ne pret Čehiju, ne kādu citu ES valsti, teikts BIS ziņojumā. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, Krievijas izlūkdienests un Kremļa informācijas kanāli izplata Čehijā balto, pelēko un melno propagandu, izmantojot pārbaudītās padomju laika metodes: pašu darbības slēpšanu un Rietumu demonizāciju, secina BIS. Krievijas izlūkdienests savā darbībā cenšas izmantot gan ideoloģiskas manipulācijas, gan piesaistīt informācijas kara speciālistus, lai vairotu Kremļa politikas atbalstītāju skaitu kā starp Čehijas pilsoņiem, tā krievu kopienas vidū. Kremļa propaganda Čehijā tiek veidota it kā no pašu Čehijas iedzīvotāju skatpunkta, mēģinot pretstatīt viedokļus par krieviem kā okupantiem 1968. gadā un krieviem kā atbrīvotājiem Krimā.
Krievijas izvērstā propaganda Čehijā un citās Eiropas Savienības un NATO valstīs ir vērsta ne tikai pret ES un NATO valstu suverenitāti, teikts BIS ziņojumā. Krievija cenšas radīt Eiropā struktūru, kas atgādina Komunistisko internacionāli jeb Kominterni – starptautisku komunistu organizāciju, kas Maskavas vadībā darbojās no 1919. līdz 1943. gadam. Atmetot ideju par vispasaules komunistisko revolūciju un izvēršot informācijas karu 21. gadsimtā, Kremlis veido struktūru, kuras ideoloģija balstās uz krievu politologa Aleksandra Dugina neoeirāzijas teoriju. Pašreizējā starptautiskā, politiskā un sociālā situācija pasaulē ir līdzīga tai, kāda bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad bija Kominternes ziedu laiki, teikts BIS ziņojumā. Čehijas drošības un informācijas dienesta gadskārtējā ziņojumā ir dots ieskats dažās Krievijas izlūkdienesta aktivitātēs Prāgā, kā arī vērtējums Kremļa stratēģijai ietekmēt pasaules sabiedrisko domu, izveidojot tā dēvēto noderīgo idiotu starptautisku tīklu, kas atgādina Kominternes darbošanos Padomju Savienībā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. BIS secina, ka Krievijas vēstniecībā diplomātu aizsegā pastāvīgi strādā ārkārtīgi daudz spiegu, kuru skaitu papildina “ceļojošie” spiegi žurnālistu un uzņēmēju aizsegā. Ņemot vērā, ka Čehijai ir jāgādā ne tikai par savas valsts, bet arī par Šengenas zonas partneru drošību, BIS plāno samazināt Krievijas izlūkdienesta virsnieku skaitu, kas iebrauc Šengenas zonā caur Čehiju.
Īpaša interese par kodolenerģētiku
Pērn Krievijas izlūkdienests centās iedibināt Kremļa viedokli atbalstošas organizācijas un uzdot savus aģentus kā krievu kopienas pārstāvjus sakaros ar Čehijas valsts iestādēm. BIS ziņojumā secināts, ka Krievija neuzskata tās pastāvīgo interesi par Čehijas kodolenerģētiku kā zaudētu cīņu. Tā tikai kļuvusi mazāk uzkrītoša. 2014. gadā Krievijas ietekme Čehijas atomenerģētikā ir paplašinājusies, noslēdzot līgumus par Temelinas un Dukovanas atomelektrostaciju modernizāciju un kodoldegvielas piegādi, kas dod iespēju ietekmēt Čehijas enerģētikas politiku. Krievija uzskata ietekmi Čehijas atomenerģētikā kā labu izdevību veikt ieguldījumus citās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, lai paplašinātu ietekmi Viduseiropā. BIS atzīmē Krievijas specdienestu pastiprināto interesi par Čehijas piedalīšanos starptautiskos zinātniskos un tehniskos projektos, ko finansē gan Čehija, gan ES. Izmantojot Čehijas starpniekus, Krievija ne tikai iegūtu svarīgu tehnoloģisko informāciju, kas dotu priekšrocības konkurences cīņā, bet paveiktu to par Čehijas un ES naudu. Eksperti atzīmē, ka gan no juridiskā, gan drošības viedokļa svarīgs būs tiesas lēmums sakarā ar Krievijas iesniegto viena miljarda eiro kompensācijas prasību pret Bulgāriju par Sofijas anulēto kontraktu par Belenes kodolreaktora celtniecību.
