Krievija varētu sagrupēties un uzbrukt Zviedrijai? Ministrs norāda uz iespējamiem signāliem 0
Krievija varētu uzbrukt Zviedrijai, lai iegūtu kontroli pār Baltijas jūru. Tā intervijā poļu izdevumam Rzeczpospolita norādījis šīs Skandināvijas valsts aizsardzības ministrs Pols Junsons. Kā zināms, Maskava vairākkārt ir draudējusi NATO, kas esot “pamazām pārvērtusi Baltijas jūru par savu ezeru”. “Krievija rada draudus Zviedrijai, kā arī pārējai NATO. Mēs nevaram izslēgt Krievijas uzbrukumu mūsu valstij,” sacīja Junsons.
Viņš prognozē, ka, lai gan Kremļa spēki ir “iesīkstējuši Ukrainā”, Maskava ir parādījusi, ka ir “gatava uzņemties nopietnus militārus un politiskus riskus”, jo Krievijas flote joprojām atrodas Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā. Šo Krievijas draudu dēļ Zviedrija turpina “īstenot vērienīgu savas flotes paplašināšanas programmu un nevaram izslēgt Krievijas uzbrukumu mūsu valstij.”
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma Baltijas jūras militārā un komerciālā nozīme Kremlim vēl vairāk pieauga. Tāpēc savos militārajos plānos mums ir jāņem vērā Krievijas agresīvie nodomi, atzīst Junson, piebilstot, ka “sekojot Polijas piemēram, mēs fundamentāli palielinām investīcijas aizsardzībā. Pēdējo četru gadu laikā tie ir dubultojušies.
Zviedrijas flote tradicionāli ir koncentrēta Baltijas jūrā, tās zemūdenēm ir lieliska izpratne par jūras gultni, zviedriem ir arī plaša flote un lielisks desanta karaspēks, “mūsu iestāšanās NATO šobrīd ļauj ievērojami ciešāk sadarboties ar Poliju, jo īpaši tāpēc, ka izmantojam saderīgus ieročus. Mēs joprojām esam pārsteigti par Polijas bruņoto spēku modernizācijas programmu, tā ir piemērs, kam mums sekot,” izdevums citē ministru.
7. martā Zviedrija pievienojās NATO. Iepriekš divus gadsimtus, kopš Napoleona kariem, tā palika neitrāla valsts. Pat Otrā pasaules kara laikā. “Labi, ka beidzot tas notika, jo ne tikai Zviedrija ir drošāka Atlantijas aliansē, bet arī aliansei ir lielāks atturēšanas spēks. Daudzus pārsteidza Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī. Uzskatu to par izdomas trūkumu, jo Maskava iepriekš jau bija izvietojusi 200 000 karavīru gar Ukrainas robežām. Polija jau vairākus gadu desmitus brīdināja par Maskavas agresīvo rīcību. Viņai bija taisnība, bet Rietumi neticēja,” spriež Junsons.
Viņš atzīst, ka Rietumos joprojām ir daudzi, kas nesaskata, ka Krievija rada lielākos draudus Eiropai, tomēr Putins saprot tikai spēku, kompromisu viņš uzskata par vājuma signālu. Viņam Rietumu piekāpšanās Gruzijas jautājumā jau tad nozīmēja, ka viņam bija zaļā gaisma turpmākiem iekarojumiem.
