Franks Gordons: Krievija “uz āru” un iekšienē 1
Kamēr Ķīna ir drīzāk ASV un Rietumu sāncense jeb konkurente globālajā pretstāvē, ar savām investīcijām “iespiežoties” citu valstu ekonomikā, Putina Krievijai “kolektīvie Rietumi”, ieskaitot ASV un Eiropas Savienību, ir globālais ienaidnieks, un Kremļa specdienesti un hibrīdkara meistari savā graujošajā darbībā lieto visus iespējamos trikus un viltu.
12. decembrī Lielbritānijā jānotiek parlamenta ārkārtas vēlēšanām, un patlaban, var teikt, uzpeldējis britu izlūkdienesta konfidenciāls ziņojums, kur citstarp minēta saviesīga pieņemšana 2012. gada 31. augustā, ko bija sarīkojusi Krievijas vēstniecība Londonā. Ielūgta bija “Krievijas konservatīvo draugu” grupa, kurā izcēlās tie konservatīvo partijas politiķi, kuri jau toreiz vadīja “Leave” kustību, aicinot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Vārdu sakot, konfidenciālajā ziņojumā likts saprast, ka Kremlis jau tad sāka gatavot augsni 2016. gada liktenīgajam referendumam, kurā ar patiešām niecīgu pārsvaru uzvarēja izstāšanās piekritēji un sākās mokpilnā breksita epopeja.
Tagad no britu premjerministra Borisa Džonsona kancelejas nācis rīkojums: konfidenciālo ziņojumu pilnībā publicēt tikai pēc 12. decembra vēlēšanām. Tūdaļ prestižajā Londonas avīzē “Guardian” parādījās skarbs raksts, kurā Hilarija Klintone šaustīja Borisu Džonsonu par šo aizliegumu, šo patiesības slēpšanu. Viņa, kā zināms, uz savas ādas izbaudīja, ko nozīmē Krievijas iejaukšanās citu valstu vēlēšanās.
Bet ne jau viss un visur atbilst Kremļa vēlmēm. Krievija esot “dziļi norūpējusies” par to, kas noticis Bolīvijā, teikts Maskavas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Rūpju iemesls ir tas, ka Bolīvijas prezidents Evo Moraless, kurš bija šajā amatā 13 gadus, sacelšanās rezultātā bija spiests atkāpties un meklēt patvērumu Meksikā. Moraless pieder pie indiāņu cilts, piekopa kādu no sociālisma paveidiem, un nemieru izraisīja viņa autoritārais stils.
Vārdu sakot, viņš tika gāzts, un viņa krišanu, var teikt, gaužām apraud trīs antiamerikāniskas valstis – Kuba, nelaimīgā Venecuēla un Nikaragva.
Galvenais joks ir tas, ka Moraless, tāpat kā Kubas, Venecuēlas un Nikaragvas prezidenti, sludina radikālu sociālismu – “strādnieku-zemnieku varu”, kamēr šo valstu aizgādne, Putina Krievija, ir tīri kapitālistiska, pat oligarhiska, dziļi konservatīva un tumsonīga valsts.
Par nabaga Moralesu apžēlojusies propagandas milža “Krievija šodien” un televīzijas kanāla RT galvenā redaktore Margarita Simonjana, piedāvājot tam darbu RT spāņu redakcijā. Tātad par dienišķo maizi viņam nebūs jārūpējas.
Noslēgumā kaut kas, kā mēdz teikt, no citas operas. Krievijā katru gadu notiek “Puškina lasījumi” (“Puškinskije čtenija”), kur akadēmiski izglītoti dalībnieki analizē dižā dzejnieka daiļradi un garīgo mantojumu. Un nu tagad paziņots, ka, atzīmējot Josifa Visarionoviča 140. dzimšanas dienu, Maskavā 21. un 22. decembrī notikšot “Staļina lasījumi” (“Staļinskije čtenija”), ko rīko “Denj-TV” un laikraksts “Zavtra”.
Ar referātiem nākšot klajā vēsturnieki, publicisti, sociologi. Tēmas: “Staļins pagātnē un nākotnē”, “Staļins un globalizācija” un citas. Interesants solās būt vēsturnieka Jevgeņija Spicina referāts “Patriarha rudens. Padomju dižvalsts 1945.–1953. gadā”. Vēlīnais staļinisms, kad šī vīra smadzenēs brieda nodoms sākt Trešo pasaules karu… Bet diez vai Spicins to pieminēs.
