Krievija un Ukraina nostājas uz tirdzniecības kara takas 0
Krievija aizvien uzstājīgāk mēģina pārliecināt Ukrainu neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Ukrainas amatpersonām un ES pārstāvjiem paraksti zem tā jāliek šā gada novembrī, kad Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notiks bloka virsotņu apspriede.
Sagaidāms, ka līdz tam brīdim Maskavas spiediens pret Ukrainu aizvien pieaugs. Pēdējo dienu laikā Krievija piedraudējusi Ukrainai ar tirdzniecības karu un uz Krievijas un Ukrainas robežas ieviesusi stingras ukraiņu kravas automašīnu pārbaudes, kas Ukrainas uzņēmējiem var radīt vairāk nekā divu miljardu dolāru zaudējumus.
Brīdina par turpmākām sankcijām
Putina padomnieks muitas savienības jautājumos Sergejs Glazjevs neslēpj, ka iemesls nesen ieviestajām pārbaudēm uz robežas ar Ukrainu ir politisks.
“Mēs gatavojamies pastiprināt robežkontroli, ja pēkšņi Ukraina spers šo pašnāvniecisko soli un parakstīs ES asociācijas līgumu,” paziņoja Glazjevs. Gatavojoties šādam notikumam, krievu muitnieki jau tagad krietni apgrūtina Ukrainas preču plūsmu uz Krieviju, un Glazjevs brīdina, ka turpmāk muitas kontrole būs vēl stingrāka.
Krievijas amatpersona skaidro, ka, Ukrainai parakstot asociācijas līgumu ar ES, no Ukrainas Krievijas teritorijā ienāks “milzīgs daudzums eiropiešu, turku un citu produktu”. “Tādējādi mums būs vajadzīgs vairāk laika, lai pārbaudītu šo preču kvalitāti. Nevarēsim garantēt, ka ukraiņu produkti nonāks Krievijas tirgū,” paziņoja Glazjevs. Tikmēr Krievijas patērētāju tiesību aizstāvības aģentūras vadītājs Genādijs Oņiščenko ziņu aģentūrai “Interfax” taisnojās, ka “mums ir garš un specifisks sūdzību saraksts saistībā ar patērētāju tiesību aizstāvību, bet, ja gribat, varat to saukt arī par tirdzniecības karu”.
Nedēļas nogalē Ukrainas un Krievijas pierobežā bija izveidojusies vairāk nekā tūkstoš kravas automašīnu rinda, kas varētu kļūt vēl garāka. Kā sarunā ar laikrakstu “The Financial Times” atzina Ukrainas tērauda ražotāja “Metinvest” pārstāvji, tik stingras savas produkcijas pārbaudes uz robežas uzņēmums vēl nekad nav piedzīvojis. Ukrainas darba devēju federācija apstiprinājusi, ka preču plūsmu Krievija nobloķējusi bez jebkādiem paskaidrojumiem. “Patiesībā Ukrainas eksports ir pilnībā apturēts. Krievijas puses rīcība mums var radīt līdz pat divarpus miljardu dolāru zaudējumus,” teikts federācijas paziņojumā. Tajā apvienojušies vairāk nekā astoņarpus tūkstoši Ukrainas uzņēmumu, kuri kopā veido 70 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta.
Ukrainu neizdodas “nopirkt”
Maskavas un Kijevas attiecības pēdējā laikā kļuvuša visnotaļ saspringtas, jo Krievijai tā arī nav izdevies pārliecināt ukraiņus pievienoties tās stutētajai muitas savienībai, kurā jau ietilpst Baltkrievija un Kazahstāna. Uz Kijevu neiedarbojās arī Putina solījumi samazināt maksu par gāzi.
Gluži pretēji – Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nesen paziņoja, ka samazinās Krievijas enerģētikas giganta “Gazprom” produkcijas importu, kas kopš 2011. gada jau sarucis par 75 procentiem, ziņo Krievijas mediji. Tāpēc Krievija ķērusies klāt sankcijām pret Ukrainu.
Jau augusta sākumā tā liedza valstī ievest ukraiņu šokolādes uzņēmuma “Roshen” produkciju, kas firmai nodarīja zaudējumus aptuveni 200 miljonu dolāru apjomā.
Sagaidāms, ka uzsāktais tirdzniecības karš tikai vērsīsies plašumā. Krievijas Ekonomikas augstskolas profesors Aleksejs Portanskis publikācijā žurnālā “Forbes” spriedis, ka Ukrainas produktu tirdzniecības liegums Krievijā var izvērsties ļoti nopietns. “Krievijas un Ukrainas tirdzniecības karš radīs krietni nopietnākas sekas nekā 2006. gadā Krievijas ieviestais liegums tās teritorijā tirgot Gruzijas un Moldovas vīnus, sulas un minerālūdeni,” spriedis Portanskis. Jāpiebilst, ka šogad Krievija atcēla pirms septiņiem gadiem noteikto tirdzniecības liegumu, gruzīnu vīniem atkal ļaujot ienākt savā tirgū.
