Krievija un Ķīna uzliek veto sankcijām pret Sīriju 1
Krievija un Ķīna otrdien uzlikušas veto ANO rezolūcijas projektam par sankciju piemērošanu pret Sīriju par ķīmisko ieroču uzbrukumiem.
Lielbritānijas, Francijas un ASV izstrādātais rezolūcijas projekts ANO Drošības padomē guva deviņu valstu atbalstu, bet pret to balsoja trīs – Krievija, Ķīna un Bolīvija, savukārt Kazahstāna, Etiopija un Ēģipte atturējās.
Rezolūcijas projekts paredzēja sankciju piemērošanu pret 21 Sīrijas pilsoni, organizāciju un uzņēmumu par saistību ar ķīmisko ieroču uzbrukumiem. Tas arī paredzēja aizliegt visām valstīm piegādāt Sīrijas valdībai helikopterus. Izmeklētāji secinājuši, ka valdība ķīmisko uzbrukumu veikšanai izmantojusi helikopterus.
Rezolūcija tika izstrādāta pēc ANO un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) kopīgās izmeklēšanas, kurā tika secināts, ka Sīrijas bruņotie spēki īstenojuši trīs ķīmiskos uzbrukumus, izmantojot hlora gāzi, un teroristu grupējums “Islāma valsts” veicis vismaz vienu ķīmisko uzbrukumu, izmantojot iprītu.
Krievija, kas ir Sīrijas režīma tuvākā sabiedrotā, pievienojās Rietumu valstīm kopīgajā izmeklēšanām, lai noskaidrotu atbildīgos par šiem uzbrukumiem. Tomēr Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieks Vladimirs Safronkovs pagājušo piektdien paziņoja, ka Krievija izmantos savas veto tiesības, lai nobloķētu šo rezolūcijas projektu. Safronkovs izteicās, ka projekts ir neobjektīvs, balstīts uz nepietiekamiem pierādījumiem un provokatīvs.
Reaģējot uz to, ASV vēstniece ANO Nikija Heilija jautāja, “cik vēl ilgi Krievija auklēsies un izdomās atrunas Sīrijas režīmam?”
“Cilvēki ir gājuši bojā, tiekot nosmacēti līdz nāvei. Tas ir barbariski,” viņa piebilda.
Sīrijas valdība noliedz, ka būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus, bet Lielbritānija, Francija un ASV uzskata, ka, ņemot vērā kopīgās izmeklēšanas rezultātus, sankcijas ir nepieciešamas.
Projekts paredzēja piemērot sankcijas 11 Sīrijas pilsoņiem, tostarp Sīrijas Zinātnisko pētījumu centra direktoram Amri Armanzi. Centrs atbild par ķīmisko ieroču un to nogādāšanai uz mērķi nepieciešamo raķešu ražošanu un attīstību.
“Melnajā” sarakstā tiktu iekļautas arī deviņas esošās un bijušās militārpersonas un Aizsardzības ministrijas amatpersonu, kas vada ķīmisko ieroču ražošanā iesaistītu ministrijas struktūrvienību.
Sankcijas bija paredzēts piemērot un iesaldēt līdzekļus arī desmit uzņēmumiem un organizācijām, tostarp Sīrijas Zinātnisko pētījumu centram un vairākām Sīrijas aģentūrām.
Ķīmisko ieroču uzbrukums Damaskas priekšpilsētā 2013.gada 21.augustā, kad tika nogalināti simtiem mierīgo iedzīvotāju, noveda pie ASV un Krievijas vienošanās un sekojošas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas paredzēja Sīrija ķīmisko ieroču krājumu likvidēšanu.
Sīrijas valdība uzstāja, ka nav veikusi šo uzbrukumu, bet atbalstīja ANO rezolūciju un pievienojās OPCW, tādejādi izvairoties no iespējama ASV uzbrukuma.
Sīrija paziņoja, ka tās rīcībā ir 1300 tonnas ķīmisko ieroču un tie ir iznīcināti, taču OPCW vēl arvien izmeklē, vai Sīrijas režīms tiešām ir uzrādījis visus krājumus.
Rezolūcijas projektā paustas bažas, ka OPCW nespēj izkliedēt visas šaubas šajā jautājumā un Sīrijas režīms aicināts sniegt paskaidrojumus.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 310 000 cilvēku.
Krievija un Irāna Sīrijas pilsoņkarā atbalsta valdību, bet Turcija – prezidenta Bašara al Asada valdības bruņotos oponentus.
Decembra beigās ar Turcijas un Krievijas atbalstu Sīrijas valdības un nemiernieku starpā tika panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu, kas gan neattiecas uz ANO teroristu organizāciju sarakstā iekļautajiem grupējumiem.
