Krievija un Ķīna paraksta 400 miljardus ASV dolāru vērtu gāzes piegāžu līgumu 30 gadiem 0
Ķīna trešdien parakstīja ar Krievijas valsts dabasgāzes koncernu “Gazprom” ilgi gaidīto dabasgāzes piegāžu līgumu uz 30 gadiem, kura vērtība sasniedz 400 miljardus ASV dolāru (292 miljardus eiro).
Sarunas par dabasgāzes cenu turpinājās līdz Krievijas prezidenta Vladimira Putina divu dienu vizītes Ķīnā pēdējām stundām. Abas puses iepriekš bija paudušas, ka vēlas līgumu parakstīt Putina vizītes laikā.
Vienošanās paredz, ka “Gazprom” Ķīnas valsts uzņēmumam “China National Petroleum Corp” piegādās 38 miljardus kubikmetru gāzes gadā, informēja “Gazprom” preses pārstāvis Sergejs Kuprijanovs. Kompānijas vadītājs Aleksejs Millers Krievijas ziņu aģentūrām atklāja, ka darījuma summa ir 400 miljardi ASV dolāru.
“China National Petroleum Corp” apstiprināja līguma parakstīšanu, tomēr detalizētāku informāciju par to nesniedza.
Abas valstis, kas ir ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis ar veto tiesībām un tur bieži darbojas kopā, vairāk nekā desmit gadus mēģinājušas vienoties par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai, kuras ekonomika ir otra lielākā pasaulē.
Šāda vienošanās nozīmē Krievijas gāzes piegāžu pārorientēšanu no Eiropas tirgiem laikā, kad Rietumvalstis kritizē Krieviju un nosaka sankcijas pret to par Krievijas agresiju Ukrainā, tostarp par Krimas pussalas aneksiju.
Savukārt Ķīnai dabasgāzes piegāžu līgums ir nozīmīgs, lai mazinātu gāzes trūkumu un paļaušanos enerģētikā uz akmeņoglēm.
Putins otrdien tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu, bet sarunas par gāzes cenu turpinājās.
Kompānijas “IHS Energy” analītiķis Džou Sjidžou norādīja, ka panāktā vienošanās par gāzes cenu ir tuvāka Krievijas vēlmēm, bet Ķīnas piekrišana maksāt augstāku cenu apliecina tās vēlmi iegūt videi draudzīgāku enerģiju. Abas puses sarunu gaitā ir atteikušās no priekšapmaksas.
ASV finanšu ministrs Džeikobs Lū pagājušajā nedēļā vizītes laikā Ķīnā lūdza Pekinu izvairīties no soļiem, kas varētu mazināt sankciju pret Krieviju ietekmi, tomēr ASV amatpersonas ir atzinušas, cik ļoti Ķīnai ir nepieciešami enerģijas resursi.
Tiek plānotas iespējas izbūvēt gāzesvadu uz Ķīnas ziemeļaustrumiem līdz gāzesvadam, kas šo resursu piegādā no Sibīrijas rietumiem uz Klusā okeāna ostu Vladivostoku.
Krievijas prezidents otrdien un trešdien apmeklē Ķīnas lielāko pilsētu Šanhaju, lai piedalītos Savstarpējās sadarbības un uzticības veidošanas pasākumu konferences samitā. Gan Krievija, gan Ķīna ir šīs organizācijas dalībvalstis.
