Krievija un Irāna virzās uz aizsardzības partnerību 18
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļā mediju uzmanības centrā atkal nonāca Krievijas un Irānas militārā sadarbība. Vispirms Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka Krievija pēc trīs nedēļu pārtraukuma uzbrukumos Ukrainai izmantojusi Irānas bezpilota lidaparātus jeb dronus, bet pēc tam Vašingtona brīdināja, ka Maskava un Teherāna pastiprinājušas militāro sadarbību.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Irāna kļuvusi par Maskavas galveno bruņojuma piegādātāju, un Krievija ir plaši izmantojusi Irānas dronus uzbrukumos Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un citiem mērķiem.
Vašingtona paziņojusi, ka apmaiņā pret Irānas bruņojumu Krievijai Maskava Teherānai sniedz iepriekš nepieredzētu militāri tehnisko palīdzību. Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs norādījis, ka Krievija apmācījusi irāņu pilotus lidot ar iznīcinātājiem “Su-35”. Šīs lidmašīnas Krievija Irānai varētu piegādāt nākamgad.
Teherāna un Maskava arī apsverot iespēju sākt kopīgu dronu ražošanu Krievijā. Tāpat Krievija varētu piegādāt Irānai helikopterus un pretgaisa aizsardzības sistēmas, atklājis Kērbijs.
Šobrīd abu valstu starpā jau veidojoties “pilnvērtīga aizsardzības partnerība”, bruņojumam un militārajai ekspertīzei plūstot abos virzienos, norāda Vašingtona. Kērbijs brīdināja, ka Krievijas un Irānas militārā sadarbība rada draudus ne tikai Ukrainai, bet arī Irānas kaimiņvalstīm Vidējos Austrumos.
Irāna arī apsverot iespēju piegādāt Krievijai simtiem ballistisko raķešu. Krievija Irānas raķetes tomēr vēl nav saņēmusi, norādījis gan Kērbijs, gan arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks. Vašingtona prognozē, ka Irānas militārā palīdzība Krievijai tuvākajos mēnešos tikai pieaugs.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja noraidījis Vašingtonas paziņojumus, sakot, ka “militāri rūpnieciskais komplekss Krievijā strādā labi un tam nevajag citu palīdzību”. Teherāna sākotnēji noliedza ziņas, ka piegādājusi Krievijai dronus, bet novembra sākumā atzina, ka to ir darījusi, bet tas esot noticis pirms kara sākuma.
Vašingtona savukārt uzsvērusi, ka droni piegādāti jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Baltais nams oktobrī paziņoja, ka uz Krievijas okupēto Krimu Irāna nosūtījusi nelielu skaitu irāņu militāro ekspertu, lai atbalstītu dronu uzbrukumus Ukrainai.
Vašingtona meklē iespējas liegt Krievijai un Irānai apmainīties ar bruņojumu un finansējumu, atklājušas Savienoto Valstu amatpersonas. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir vērsusi sankcijas pret Irānas un Krievijas kompānijām un organizācijām, kas iesaistītas Irānas dronu piegādēs Krievijai.
Baltais nams nav atmetis nodomu atdzīvināt 2015. gadā noslēgto vienošanos par Irānas kodolprogrammu, no kuras 2018. gadā aizgāja iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps. Irānas dronu piegādes Krievijai un pēdējo mēnešu protesti Irānā tomēr atbīdījuši šīs sarunas otrajā plānā.
