Krievija un Baltkrievija sāk militārās mācības Baltijas pierobežā 0
Baltkrievijas rietumos, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā un Baltijas jūrā Krievija un Baltkrievija šodien sāk militārās mācības “Zapad 2013”.
Mācību mērķis saskaņā ar Maskavas un Minskas sacīto ir pārbaudīt abu valstu aizsardzības spējas. Tiesa, jāatgādina, ka arī pirms 2009. gada abu valstu kopīgajiem militārajiem manevriem tika paziņots, ka tajos tiks pārbaudītas aizsardzības spējas. Tā vietā tika izspēlēts kodoluzbrukums Polijai. Tāpēc Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks sarunā ar “Latvijas Avīzi” “Zapad 2013” militāros manevrus nodēvē par Baltijai nedraudzīgiem un atzīst, ka spēka balanss Baltijas jūras reģionā nosveras par labu Krievijai.
Baltkrievija: pārbaudīsim aizsardzības spējas
Militārās mācības norisināsies no 20. līdz 26. septembrim, un tajās piedalīsies gandrīz 13 tūkstoši karavīru – desmit tūkstoši Baltkrievijas, 2500 Krievijas, kā arī 300 Armēnijas, Kazahstānas, Kirgizstānas un Tadžikistānas militārpersonas. Manevros “Zapad 2013” tiks izmantotas vairākas raķešu palaišanas iekārtas, 350 bruņutransportieri, 70 tanki, kā arī 50 kara lidmašīnas un helikopteri. Kaļiņingradā iestūrējuši arī Krievijas flotes desanta kuģi “Kaļiņingrad”, “Georgij Pobedonosec” un “Azov”. Baltkrievija paziņojusi, ka mācību laikā tiks testēti baltkrievu bezpilota lidaparāti “UAV”, jaunas komunikāciju un navigācijas sistēmas, kā arī “modernizēti ieroči”.
Militārajos manevros valstis pārbaudīs karaspēka pārvietošanu pa dzelzceļu un desanta transportēšanu pa jūru. Tāpat Krievijas un Baltkrievijas karavīriem militārajās mācībās dots uzdevums apgūt karakuģu piekraušanu un izkraušanu, militārās tehnikas pārvietošanu, karakuģu aizsargāšanu pret uzbrukumiem no gaisa un jūras.
Kaut arī Baltkrievijas aizsardzības ministrs Jurijs Žadobins sarunā ar ziņu aģentūru “BelaPAN” apgalvoja, ka militārajiem manevriem būs “tīri aizsardzības raksturs”, virkne novērotāju atzīmē, ka tajos varētu tikt pārbaudītas arī uzbrukuma spējas. Arī pirms četriem gadiem notikušo mācību “Zapad-2009” izsludinātais mērķis bija “aizsardzība un stratēģiskās stabilitātes nodrošināšana reģionā”. Taču praksē tika atveidots uzbrukums Baltijas valstīm un preventīvs kodoltrieciens Polijai.
Maina stratēģisko balansu Baltijas jūras reģionā
Latvijas aizsardzības ministrs A. Pabriks norāda, ka attieksmei pret šīm militārajām mācībām jābūt “visnopietnākajai”. “Ja runājam tikai par šo mācību formu, var piekrist ārlietu ekspertu apgalvojumiem, ka tās ir signāls spēka demonstrācijai ar iekšēju vai ārēju mērķi. Bet šie manevri jāskata arī pēc to satura. Šādas militārās mācības netiek īstenotas, tikai lai radītu iespaidu, ka esam šeit, ka esam spēcīgi. Mums ir stingra pārliecība, ka šo mācību saturs nav draudzīgs mūsu valstij,” uzsver A. Pabriks. Viņš norāda arī uz Krievijas spēku nostiprināšanos Baltijas valstu robežu tuvumā. “Spilgtākie piemēri ir iznīcinātāju lidlauks Baltkrievijā un helikopteru bāze Ostrovā. Tas maina stratēģisko un taktisko balansu mūsu reģionā. Un jāteic, ka, skatoties Baltijas jūras reģiona kontekstā, šis balanss mainās mums par sliktu,” uzsver aizsardzības ministrs. “Domāju, ka mums jāpārdomā arī aizsardzības plāni. Runa nav tikai par dokumentu novecošanu. Militārā plānošana ir kā šaha spēle. Tāpēc, arī runājot ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO, mums jāparāda, ka situācija uz šī šaha dēlīša, ko sauc Baltijas jūras piekraste, ļoti strauji mainās.”
Krievija un Baltkrievija uz militārajām mācībām uzaicinājusi aptuveni 60 starptautiskos novērotājus. Arī Latvija pēdējā brīdī saņēma uzaicinājumu uz mācībām nosūtīt savu novērotāju.
“Taču jautājums paliek – cik daudz un ko šie novērotāji spēs izdarīt. Viena lieta ir saņemt diplomātisku dokumentu par iespēju piedalīties šajās mācībās, bet par tām dziļāk varēsim runāt, kad tās būs beigušās,” atzina A. Pabriks. “Mēs pieliksim visas pūles, lai iegūtu maksimālu informāciju par to, kādā veidā un cik veiksmīgi šie manevri notiek.”
Jāatzīmē, ka šogad Krievija sarīkoja vērienīgas militārās mācības arī valsts Tālajos Austrumos. Tajās piedalījās 160 tūkstoši karavīru, 130 lidaparātu, 5000 tanku un bruņutransportieru. Tāpat Krievija par sevi atgādinājusi, regulāri veicot lidojumus virs Baltijas jūras un pavasarī atveidojot uzbrukumu Zviedrijai. Taujāts par pēdējā laikā Krievijas izvērstajām militārajām aktivitātēm, A. Pabriks skaidroja, ka notikumus mūsu reģionā nevar skatīt atrauti no starptautiskās situācijas. “Ja dinamika notiek citos reģionos, tad šī dinamika, runājot hipotētiski un nevienu nebaidot, ietekmē situāciju arī mūsu reģionā. Te varam runāt par attiecībām starp Krieviju un ASV. Arī tas, kā attīstīsies Sīrijas konflikts, un tas, kā attīstīsies attiecības starp Rietumiem un Krieviju, ietekmēs mūsu attiecības ar Krieviju un drošību mūsu reģionā,” uzsvēra A. Pabriks.
