Krievija un Baltkrievija apvieno spēkus 0
Krievija un Baltkrievija vienojušās stiprināt savu militāro sadarbību un radīt kopīgu jaunu militāru organizāciju aizsardzībai pret ārējiem bruņotiem uzbrukumiem.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien paziņoja, ka šāda organizācija tiek veidota, reaģējot uz NATO aktivitātēm pie Krievijas robežas. Abu valstu kopīgās militārās mācības notiks jau 2017. gadā, vēsta “Deutsche Welle”.
Baltkrievijā jau ir vairāki Krievijas militārie objekti – radara stacija un flotes radiostacija. Tagad dienaskārtībā atkal ir jautājums par Krievijas aviācijas bāzes izveidošanu. Septembra beigās Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva pavēli savam ārlietu resoram sākt pārrunas ar Baltkrieviju par militārās aviācijas bāzes izvietošanu Baltkrievijā. Šāda vienošanās ilgtermiņā nostiprinātu Krievijas militāro klātbūtni reģionā. Jautājums par Krievijas aviobāzi jau sen ir dienaskārtībā un debates par to notiek kopš 2013. gada. Analītiķi uzskata, ka šis jautājums aktualizēts, pastiprinoties Somijas un Zviedrijas sadarbībai ar NATO. Tomēr dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kas notika 11. oktobrī, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko negaidīti paziņoja, ka viņa valstij nav vajadzīga Krievijas gaisa bāze. Vienlaikus viņš centās apgalvot, ka vispār neesot bijušas runas par šādas bāzes izvietošanu: “Nekad nav bijusi runa par to, ka Baltkrievijas teritorijā varētu izvietot Krievijas aviobāzi. Es par to neko nezinu.”
Lai protestētu pret Krievijas plāniem izveidot Baltkrievijā aviobāzi, ielās izgāja apmēram tūkstotis opozīcijas aktīvistu. Politiķis Vladimirs Ņekļajevs uzsvēra: “Ja nebūtu Ukrainas, Donbasa piemēra, tad varētu teikt – nu un kas, nu, izvietos bāzes. Daudz pasaulē svešu bāzu. Bet arī Krimā bija Krievijas bāze, no kuras tika sagrābta Ukrainas teritorijas daļa. Ja tur bija kas tāds, tad kāpēc pie mums nevarētu būt kā tāda?” “Problēma ir tā, ka baltkrievi nevēlas krievu gaisa spēku bāzi, viņiem tas nav vajadzīgs. Viņi neaicina Krieviju demonstrēt savu moderno militāro potenciālu savā teritorijā,” rakstīja “Forbes”. Savukārt dienu pēc vēlēšanām Lukašeno mainīja retoriku, paziņodams, ka tomēr ir gatavs ar Krieviju apspriest jautājumu par Krievijas militārās gaisa bāzes izveidi Baltkrievijā.
Analītiķi uzskata, ka pēc Krimas aneksijas Baltkrievijas prezidents rīkojas daudz uzmanīgāk. Viņš mēģina pakāpeniski normalizēt attiecības ar Rietumiem, panākot, ka Eiropas Savienība aptur pret Minsku vērstās sankcijas. Tomēr vienlaikus viņš izmisīgi cenšas nedot Putinam iemeslu apšaubīt viņa lojalitāti. “Krievija ir uzņēmusi samērā bīstamu ģeopolitisko kursu, apdraudot starptautisko drošību. Ja spriedze starp Krieviju un Rietumiem turpinās pieaugt, liela militārā objekta klātbūtne nostādīs Baltkrieviju konfliktsituācijā,” raksta “Forbes”. Taču Lukašenko nenoteiktība nostāda ne pārāk patīkamā situācijā Putinu. Tas varētu vairot spriedzi attiecībās starp Baltkrieviju un Krieviju, un pastiprināt spiedienu uz Lukašenko. Viņam jau tuvākajā laikā būs jāpieņem konkrēts lēmums šajā jautājumā, vēsta “Radio svoboda”. Krievija uz Baltkrieviju skatās caur tādu pašu prizmu kā uz Ukrainu. Krievija to uzskata par daļu no savas impērijas un tās ietekmes zonu, kuru var turēt īsā pavadiņā. Īpaši, ņemot vērā Lukašenko atkarību no Krievijas subsīdijām un aizdevumiem. Tāpēc, neskatoties uz Lukašenko uzsākto spēlīti, Krievijas aviobāze Baltkrievijā, visticamāk, tiks izvietota, uzskata eksperti.
