Krievija turpina Sīrijas bombardēšanu 0
ASV uzskata, ka Krievijas galvenais mērķis ir saglabāt piekļuvi Tartūsas ostai un atbalstīt Sīrijas prezidentu Asadu.
Kremlis lej benzīnu ugunī
Pāris stundas pēc tam, kad Krievija veica savus pirmos gaisa uzlidojumus Sīrijā, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, uzstājoties ANO Drošības padomē, paziņoja, ka ASV turpinās cīņu pret ekstrēmistiem un neiebilst pret Krievijas gaisa uzlidojumiem Sīrijā, ja tie vērsti pret teroristu organizāciju “Islāma valsts”. Tomēr netiks atbalstīti Krievijas centieni glābt tam draudzīgo Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīmu: “Tas Sīrijas krīzi novedīs jaunā nedrošības pakāpē.” To pašu preses brīfingā Pentagonā sacīja arī ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters. Viņš apsūdzēja Krieviju Sīrijas konflikta uzkurināšanā, paziņojot, ka Krievijas iesaistīšanās tajā ir salīdzināma ar mēģinājumu ar benzīnu apdzēst ugunsgrēku. Kārters norādīja, ka Krievija par saviem plāniem veikt gaisa uzlidojumus Sīrijai ASV informējusi tikai stundu pirms operācijas. “Tā no Krievijas puses bija nekoleģiāla un neprofesionāla rīcība,” viņš secināja.
Abas valstis tuvākajās dienās plāno rīkot sarunas par varbūtēju nejaušu militāru sadursmju novēršanu. Kaut Krievija paziņojusi, ka neievedīs sauszemes karaspēku, tas var mainīties, ņemot vērā Kremļa pretrunīgo taktiku. Krievija jau nosūtījusi jūras kājnieku bataljonu sargāt tās gaisa bāzi pie Sīrijas ostas pilsētas Latākijas, kur izvietotas 50 kara lidmašīnas un helikopteri.
Šāds scenārijs satrauc ASV, atzīmē Rietumu mediji. Krievijas “zeme–gaiss” raķešu sistēmu SA–15 un SA–22, kā arī iznīcinātāju Su–30 izvietošana Sīrijā rada potenciālus draudus NATO, paziņoja alianses spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs.
“Sīrijas aerodromos mēs redzam vairākas pašas modernākās pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas nav paredzētas cīņai ar “Islāma valsti”. Es “Islāma valstij” neesmu redzējis lidmašīnas, pret kurām būtu nepieciešamas sistēmas SA–15 un SA–22,” Brīdlova teikto citē laikraksts “The Times”. Brīdlovs uzskata, ka Krievijas galvenais mērķis ir saglabāt piekļuvi Tartūsas ostai un atbalstīt Sīrijas prezidentu Asadu. “Es uzskatu, viņi spers dažus soļus pret “Islāma valsti”, lai leģitimizētu savu pieeju Sīrijai,” norādīja ģenerālis.
Krievija karo Asada pusē
Krievija ziņo, ka tās iznīcinātāji Sīrijā veikuši divdesmit uzlidojumus, veicot triecienus astoņiem “Islāma valsts” mērķiem. Neskatoties uz Krievijas apgalvojumiem, ka tai izdevies dot spēcīgu triecienu džihādistu grupējumiem vairākās frontēs, ASV amatpersonas norāda, ka trešdien veiktie gaisa triecieni nebija mērķēti pret teroristiem un viņu kontrolētajām teritorijām: “Uzlidojumi bija rajonos, kur nav “Islāma valsts” spēku,” sacīja ASV aizsardzības ministrs. Arī Sīrijas politiskā opozīcija paziņoja, ka Krievijas gaisa uzlidojumos Sīrijā apšaudītas teritorijas, kurās nemaz nav teroristu grupējuma “Islāma valsts” pozīciju. ASV kritizē Krievijas lēmumu uzbrukt Homsai, nevis Rakai, kas ir “Islāma valsts” galvaspilsēta Sīrijas ziemeļos. Tiek ziņots, ka Krievijas uzlidojumos Homsas pilsētas apkaimē bojā gājuši vismaz trīsdesmit seši mierīgie iedzīvotāji, tostarp bērni. Homsas apgabals ir nozīmīgs Sīrijas prezidenta Asada kontrolei pār Rietumsīriju, atzīmē mediji. Ja to sagrābtu nemiernieki, Asada kontrolētā teritorija tiktu sadalīta divās daļās, nošķirot Damasku no piekrastes pilsētām Latākijas un Tartūsas, kur izvietotas Krievijas militārās bāzes. Patlaban to kontrolē Brīvā Sīrijas armija, kurā ietilpst daudzi Sīrijas armijas dezertieri. Viens no gaisa triecieniem trāpījis teritorijai, kuru pārsvarā kontrolē CIP un sabiedroto izlūkdienestu atbalstītie nemiernieki. Tiek pieļauts, ka Maskava tur mērķējusi apzināti.
Krievija vakar noliedza apgalvojumus, ka tās gaisa triecienu mērķis nav bijis džihādistu grupējuma “Islāma valsts” militārie objekti. Jauni Krievijas gaisa triecieni vakar vērsti pret nemiernieku koalīcijas bāzēm Sīrijas ziemeļrietumos. Islāmistu kaujinieki pārņēmuši kontroli pār Idlības provinci un virzās tālāk uz Asada spēku kontrolēto Latākiju, kur Tartūsas pilsētā atrodas Krievijas karaflotes vienīgā bāze Vidusjūrā. Vakar Krievijas militāro intervenci Sīrijā pastiprināja Asada režīmu atbalstošais Irānas armijas karaspēks un Libānas šiītu grupējuma “Hezbollah” karavīri. Saūda Arābija vakar pieprasīja pārtraukt Krievijas uzbrukumus Sīrijai, paziņojot, ka nevar cīnīties pret “Islāma valsts” terorismu, atbalstot Asada režīma teroru. Analītiķi uzskata, ka ASV daudz asāk būtu bijis jāreaģē uz Krievijas sākto militāro intervenci Sīrijā. “Krievijas darbības Sīrijā no Baraka Obamas administrācijas prasa nekavējošu rīcību, lai pārvarētu savstarpējās domstarpības un noteiktu savu politisko kursu Sīrijā,” norāda bijušais ASV vēstnieks Gruzijā un Kazahstānā Viljams Kortnijs. Eksperti arī brīdina, ka tieša Krievijas iesaiste militārā darbībā pret “Islāma valsti” var veicināt jaunu kaujinieku vervēšanu teroristu grupējumiem un teroristu organizētus pretuzbrukumus ārpus Sīrijas. “Krievijas darbības var kļūt par katalizatoru pasaules džihādam,” norādīja bijušais ANO padomnieks Salamans Šeihs. Tāpat tiek norādīts, ka Krievijas Pareizticīgo baznīcas paustais atbalsts Maskavas lēmumam sākt gaisa uzlidojumus Sīrijā, nosaucot to par “svēto karu”, džihādistiem var kalpot par stimulu atriebei.
