Kijeva par kiberuzbrukumu tur aizdomās Maskavu, Kremlis Krievijas saistību ar to noliedz 67
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušās nedēļas nogalē pret vairāk nekā 70 Ukrainas valsts iestādēm tika veikts kiberuzbrukums. Kijeva paziņojusi, ka tai ir pierādījumi, ka Krievija organizēja plašo kiberuzbrukumu, kurā cieta nozīmīgas valdības mājaslapas, bet tehnoloģiju kompānija “Microsoft” brīdināja, ka uzbrukums varētu būt bijis plašāks, nekā sākotnēji uzskatīts.
Kiberuzbrukums vairo bažas par militāru agresiju
“Visi pierādījumi norāda uz to, ka aiz kiberuzbrukuma stāv Krievija,” paziņoja Ukrainas Digitālās transformācijas ministrija. Uzbrukuma mērķis bija “ne tikai iebiedēt sabiedrību, bet arī destabilizēt situāciju valstī, apturot sabiedriskā sektora darbību, iedragājot Ukrainas iedzīvotāju uzticību varasiestādēm.
Kremlis noraidījis Krievijas saistību ar kiberuzbrukumu Ukrainai, uzsverot, ka nav neviena pierādījuma, kas tādu saistību apliecinātu. Kiberuzbrukums noticis laikā, kad saglabājas spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu. Sakaru kanālu un sociālo tīklu bloķēšana būtu atbilstoša rīcība pirms militāra uzbrukuma, atzīmē eksperti.
Valsts iestāžu vietņu galvenajās lapās tika izvietots provokatīva rakstura paziņojums ukraiņu, krievu un poļu valodās: “Ukraiņi, baidieties un gatavojieties sliktākajam! Visi jūsu personālie dati ir ielādēti kopējā tīklā. Visa informācija ir kļuvusi publiska. (..) Tas jums par jūsu pagātni, tagadni un nākotni. Par Volīniju, OUN un UPA (ukraiņu nacionālistu organizācijas), par Galīciju, Poļesji un par vēsturiskajām zemēm.”
Tika bloķētas arī Ukrainas vēstniecību un pārstāvniecību mājaslapas ārvalstīs. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītāja vietnieks Serhijs Demedjuks paziņojis, ka kiberuzbrukumu varētu būt veicis grupējums “UNC115”, kas esot saistīts ar Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienestiem.
ES un NATO stiprina Ukrainas kiberdrošību
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka pēc šī uzbrukuma alianse pastiprinās sadarbību ar Ukrainu kiberdrošības jomā. “Sabiedroto valstu eksperti atbalsta Ukrainas varasiestādes arī [digitālajā] kaujas laukā,” teikts Stoltenberga paziņojumā. “Tuvākajās dienās NATO un Ukraina parakstīs līgumu par padziļinātu sadarbību kiberdrošības jomā, tostarp par Ukrainas piekļuvi NATO platformai informācijas apmaiņai par ļaunatūrām,” piebildis alianses ģenerālsekretārs.
Arī Eiropas Savienības augstākais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels paziņojis, ka ES mobilizē savus resursus, lai palīdzētu Ukrainai pēc kiberuzbrukuma. Viņš pavēstīja, ka ir aktivizēta ES ātrās reaģēšanas kibervienība, lai izanalizētu uzbrukumu. “Piedalīties aicinātas visas ES valdības, kaut arī Ukraina nav dalībvalsts,” teica ES augstākais diplomāts. “Šobrīd vēl ir par agru uz kādu norādīt ar pirkstu. Mums nav pierādījumu,” atzina Borels. Tomēr viņš piebilda: “Jūs varat iedomāties, kas to izdarīja.”
Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde atzina, ka “kiberuzbrukums ir tieši kas tāds, par ko mēs brīdinājām”. “Laikā, kad ES brīdinājusi Krieviju par sekām, ja tā uzbruks Ukrainai, šāds uzbrukums palielina spriedzi, tāpēc mums atbildē Krievijai jābūt ļoti skarbiem un stingriem,” uzsvēra ministre.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka norādīja, ka attiecības ar Krieviju jārisina pacietīgi un mierīgi. “Īpaši krīzes brīžos diplomātijā nepieciešama izturība, pacietība un stipri nervi,” viņa sacīja. Bērboka, kas otrdien Maskavā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, piebilda: “Mēs darām visu, lai izvairītos no tālākas eskalācijas.”
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka šodien Kijevā tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu, bet rīt viņai Maskavā plānota tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Kā norādīja Bērboka, viņa gribot “izmantot katru iespējamo komunikācijas kanālu”. Ministre atzina, ka “tam būs nepieciešama izturība, pacietība un stipri nervi”.
Arī Kanādas ārlietu ministre Melānija Džolija nākamnedēļ plāno apmeklēt Kijevu, lai apstiprinātu atbalstu Ukrainas suverenitātei.
Kremlis lieto kiberuzbrukumu spēka demonstrēšanai
Rietumu izlūkdienesti atgādina, ka Krievija nesenā pagātnē veikusi kiberuzbrukumus Ukrainai. Krievijas izlūkdienestu pārraudzīta kiberkramplaužu grupa 2015. un 2016. gadā ielauzās Ukrainas elektrotīklos, paralizējot valsts elektroapgādi. 2017. gadā Krievijas hakeru grupa “Sandworm” veica globālu ļaunatūras uzbrukumu. Par šo uzbrukumu pret Krievijas izlūkdienesta amatpersonām 2020. gadā tika vērstas ES sankcijas.
“Krievija lieto kiberuzbrukumu spēka demonstrēšanai,” uzskata kiberdrošības eksperte un NATO kibercentra Tallinā bijusī vadītāja Merle Maigre, kura ir strādājusi Ukrainā. Viņasprāt, “tas ir uzskatāms piemērs, kā kiberuzbrukumi kļūst par ārpolitikas daļu”.
