Sandra Kalniete: Krievija tiks saukta pie atbildības – sperts vēl viens solis pareizajā virzienā 62
Sandra Kalniete, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainā jau 273. dienu rit asiņains karš. Krievija, pārkāpjot jebkuras starptautiskās vienošanās un tiesības, raidījusi 4700 raķetes pret pilsētām, to mierīgajiem iedzīvotājiem, kritisko infrastruktūru, nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju. Barbariskās bumbošanas mērķis ir iebiedēt un pakļaut ukraiņus, piespiest viņus atteikties no brīvības un savas valsts. Taču Krievijas valsts terorisms ir vēl vairāk saliedējis ukraiņu tautu.
Nupat, kad svinējām mūsu valsts 104. dzimšanas dienu, svētkus kā sarkans pavediens caurauda Ukrainas nelaime. Noteikti daudzi, tāpat kā es, domāja: kamēr mēs te svinam, tikmēr viņi mirst, zaudē savus mīļos, slēpjas patvertnēs no bumbām, dzīvo aukstumā un tumsā bez elektrības un ūdens.
Un, jūtot līdzi un apbrīnojot varonīgo ukraiņu tautu, mēs dziļāk nekā jebkad apzinājāmies, ka brīvība un Latvijas valsts ir vērtības, kas jānosargā par jebkuru cenu, ka tur, tālajā un tik tuvajā Ukrainā, karavīri un mierīgie iedzīvotāji cīnās ne tikai par savu, bet arī par mūsu brīvību, ka, palīdzot Ukrainai uzvarēt karā, mēs sargājam arī Latviju. Tāpēc ir tik svarīgi, lai katrs savā vietā un savu iespēju robežās palīdzētu tuvināt uzvaru.
Arī Eiropas Parlamentā to apzinās. Kopš 24. februāra Krievijas agresīvais un neizprovocētais iebrukums Ukrainā ir katras plenārsēdes darba kārtībā. Pagājušajā nedēļā plenārsesijā Strasbūrā mēs pieņēmām divus nozīmīgus dokumentus – steidzamības kārtā apstiprinājām EK priekšlikumu piešķirt 18 miljardu eiro palīdzību Ukrainai, lai tā varētu nodrošināt savas valstiskās funkcijas.
Šī stabilā, regulārā un prognozējamā finansiālā palīdzība – vidēji 1,5 miljardi eiro mēnesī – palīdzēs segt ievērojamu daļu no Ukrainas īstermiņa finansējuma vajadzībām 2023. gadam, ko Ukrainas iestādes un Starptautiskais valūtas fonds lēš no trīs līdz četriem miljardiem eiro ik mēnesi. Esmu gandarīta, ka parlaments atbalstīja manu ziņojumu, kurā lūdzu jautājumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai izskatīt steidzamības kārtā.
Otrs nozīmīgs lēmums ir rezolūcija, kurā Krievija definēta kā valsts, kas atbalsta terorismu. Tā gan ir atkāpšanās no Baltijas valstu un Polijas deputātu piedāvātā priekšlikuma, analizējot politisko, legālo un militāro aspektu kopumu, rezolūcijā pierādīt, ka Krievijas valsts ne tikai atbalsta, bet pati nepārprotami īsteno terorismu.
Atskanēja iebildumi, ka valsts terorisms neesot juridisks termins, tāpēc tāds formulējums būtu nepareizs, nevajadzīgs, juridiski analfabētisks. Vai tiešām mēs gribot Krievijai aizvērt visas durvis? Tad vairs nebūšot nekādu attiecību, kontaktu, sarunu, iespējas vienoties.
Sarunas ar pārējām politiskajām grupām par rezolūcijas gala redakciju, kā jau varēja paredzēt, bija ilgas un sarežģītas, tomēr lietuviešu kolēģim Andrjum Kubiļum izdevās šajā apjomīgajā dokumentā saglabāt svarīgāko. Tajā Krievijas mērķtiecīgie uzbrukumi civiliedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai ir pielīdzināti terora aktam. Tāpat ir pateikts, ka Krievija ir valsts, kas izmanto terorisma līdzekļus savu mērķu sasniegšanai.
Rezolūcija aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt jaunu likumisko ietvaru, kas dotu iespēju piemērot stingrus ierobežojumus pret tām valstīm, kas izmanto terorismu savu mērķu sasniegšanai, rupji pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības. EP prasa, lai ES sarakstā, kurā iekļautas valstis, kas atbalsta terorismu, tiktu iekļauta arī Krievija.
Rezolūcija iesaka ES dalībvalstīm spert nepieciešamos soļus, lai Krieviju izolētu starptautiskās organizācijās līdz pat tās dalības pārtraukšanai, tostarp arī ANO Drošības padomē, kā arī aicina dalībvalstis slēgt un aizliegt tās krievu diasporas organizācijas, dažādos tā saucamos zinātnes un kultūras centrus, kas darbojas Krievijas vēstniecību tiešā vadībā, izplatot propagandu un “Russkij mir” ideoloģiju.
Dokumentā vēlreiz ir uzsvērta nepieciešamība nodibināt starptautisko tribunālu par agresijas noziegumu, kas sauktu pie atbildības Putinu un viņa rokaspuišus. Parlaments aicina Eiropas Komisiju un likumdevējus pabeigt tiesiskā režīma izstrādi, kas ļautu konfiscēt ES iesaldētos Krievijas līdzekļus, lai tos izmantotu Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām upuriem, kas cietuši no Krievijas agresijas.
Droši vien daži teiks: “Tā ir n-tā rezolūcija, tā neko nemaina! Ukrainai visvairāk ir vajadzīgas pretgaisa aizsardzības iekārtas, munīcija, ziemas drēbes, ģeneratori, taupības krāsniņas, ierakumu sveces, maskēšanās tīkli un vēl daudz kas cits!” Jā, tas viss ir vajadzīgs, taču mums soli pa solim ir jāpalīdz sagatavot starptautiski tiesisko pamatu, kas pēc kara dos tiesības Ukrainai saukt pie atbildības tos, kuri ir pastrādājuši agresijas noziegumu un īstenojuši valsts terorismu. Tikko pieņemtā EP rezolūcija ir vēl viens solis, kuru esam spēruši pareizā virzienā.
