Franks Gordons: Krievija sprukās 27
Krievijas prezidenta Vladimira Putina leksikā izcilu vietu ieņem jēdziens jeb šķirklis “deržavnostj”, ko varētu latviskot kā “lielvalstiskums”. Šim vārdam vai jēdzienam veltīts Lilijas Ševcovas raksts, kas lasāms “Radio Liberty” portālā. Viņasprāt, Kremlim vislielākās bažas sagādā ne jau opozicionārs Navaļnijs, korupcija, galvaspilsētas pārbūve vai tālbraucēji, bet gan minētā “lielvalstiskuma” ļodzīgums: šī lielvalsts koncepcija taču ir pēdējā stīpa, kas neļauj krist Putina patvaldībai.
Kas tad tagad liek ļodzīties šai stīpai? Lilija Ševcova atbild: Donalds Tramps un Sji Dziņpiņs. Kremlis cerēja, ka Trampa inaugurācijai sekos gandrīz vai partnerība ar Krieviju: pretstāvi nomainīs duets. Bet cerību vietā nāca pat ne vilšanās vien, bet skandāls: tiešie vai netiešie Krievijas aģenti un, teiksim, izpalīgi gan palīdzēja Trampam kļūt par Baltā nama saimnieku, bet šo kontaktu dēļ viņš nokļuva īstā zaņķī. Pie apvāršņa pavīd Ričarda Niksona rēgs (tā sauktā Votergeita) un “impīčments” vairs nav absurda fantāzija.
Tāpēc Putins nevar nostāties blakus Trampam kā līdztiesīgs lielvalstisks partneris, jo pats viņa vārds ASV prezidentam kļuvis par apgrūtinājumu. Pie kā tad Putinam vērsties, lai vismaz lielvalstiska prestiža ziņā paliktu, tā sakot, pirmajā rindā, lai viņa “reitings tautā” nekristos? Paliek Ķīnas prezidents Sji Dziņpiņs.
Nekā nebija, nekas nebūs! Kaut gan Kremlim “skapī” ir vairāk kodollādiņu, Putins nekādi nevar mēroties ar Sji, kura grandiozā programma “Viena josta – viens ceļš” vēriena un finansējuma ziņā daudzkārt pārspēj Māršala plānu, kas pēc Otrā pasaules kara nostiprināja ASV vadošo lomu visā Eiropas telpā rietumos no “dzelzs priekškara”. Runa ir par sauszemes un jūras transporta trasēm Āzijā, Eiropā, Āfrikā. Programmā iesaistītas 60 (!) valstis, un paredzamā investīciju kopsumma svārstās no četriem līdz astoņiem triljoniem (!) ASV dolāru. Atgādināsim: 1 triljons = 1000 miljardi… Un kas šai arēnā ir Krievija ar naftu un gāzi, kuru cenas krīt?
Kas vēl tur jauns? 24. maijā Putins ieradās Kristus Pestītāja katedrālē un noskūpstīja šķirstu, kurā glabājas daļa (!) no Sv. Brīnumdarītāja Nikolaja pīšļiem, kas uz laiku atvests no Bari pilsētas Itālijā. Cik nu to gadu, kad Putins šķita apzinīgs bezdievis…
Un vēl! Divi autori – V. Mogiļņikovs un A. Nilogovs – publicējuši pētījumu par Putina senčiem septiņu paaudžu gaitā. Izrādās, ka Krievijas pašreizējā valdnieka senči kopš 18. gadsimta mituši Tveras guberņas Tveras apriņķī un tikai 20. gadsimta sākumā pārcēlās uz Pēterburgu. “Blut und Boden” – asins un augsne. Viss ir tīrs!
