Aleksejs Grigorjevs: Krievija: spiegus un tautas ienaidniekus meklējot 2
Aleksejs Grigorjevs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Labi zināms, ka Krievija ir sarīkojusi hibrīdkaru pret gandrīz visu pasauli, vismaz tās rietumu daļu. Mazāk zināms, ka līdzīgs karš notiek arī pašā Krievijā, kur režīms karo pret savu tautu, cenšoties apklusināt tos, kurus nav izdevies apmānīt ar bildēm NTV, RTR un citos Krievijas TV kanālos.
Pēdējos gados par šā kara instrumentu kļuvusi “ārvalsts aģenta” birka. Pats vārds un daļēji arī jēdziens ir aizgūti no amerikāņu juridiskās prakses, kur organizācijām, kas Vašingtonā lobē kādas ārvalsts intereses, ir jāreģistrējas kā ārvalsts aģentiem. Tomēr angliski vārdam “aģents” nav viennozīmīgas saistības ar spiegu, kā tas ir krieviski.
Vašingtonā ir pašmāju aģenti, kas pārstāv firmu, teritoriju vai iedzīvotāju grupas intereses, un ārzemju aģenti, kas pārstāv ārzemju valsts vai organizāciju intereses, piemēram, Kongresā. Krievijā aģents, it sevišķi ārzemju aģents, neglābjami tiek uztverts kā spiegs un tautas vai vismaz valsts ienaidnieks. Tas arī bija režīma hibrīdkara mērķis: apmelot un padarīt neiespējamu daudzu nevalstisko organizāciju darbu.
Labs piemērs toreiz bija Maskavas Helsinku grupa (MHG), organizācija dibināta vēl PSRS laikos, kura vēroja, vai PSRS pilda savas saistības cilvēktiesību jomā. Tas nepatika ne PSRS kliķei, ne Putina režīmam. Skaidrs, ka atrast finansējumu šim darbam Krievijā nebija iespējams, un vismaz daļēji MHG darbs tika finansēts no ārzemju fondiem.
Saskaņā ar jauno likumu (2012. gadā) Helsinku grupai būtu bijis jādeklarē sevi par ārzemju aģentu, četras reizes gadā jāsniedz pārskats par ārzemju naudas izlietojumu, jebkurš savs ziņojums jāsāk ar sevis kā ārzemju aģenta apzīmējumu utt. Nav nekāds brīnums, ka Maskavas Helsinku grupas vadītāja no 70. gadu vidus, pasaulslavenā cilvēktiesību aizstāve, nu jau nelaiķe Ludmila Aleksejeva kategoriski atteicās reģistrēt MHG kā ārzemju aģentu.
“Jau 36 gadus mēs aizstāvam savus līdzpilsoņus no ierēdņu patvaļas,” teica Aleksejeva 2012. gadā, skaidrojot savu pozīciju. Tātad MHG aizstāv Krievijas pilsoņus pret savas valsts patvaļu, nevis kādas citas valsts intereses.
Astoņus gadus vēlāk režīms izdomāja vēl smalkāku ņirgāšanos par tiem, kas nepakļaujas. Saskaņā ar jauno likumu (2020) arī fiziskās personas var tikt atzītas par ārvalsts aģentiem. Katrs savs ziņojums, teiksim, sociālajos tīklos, šiem cilvēkiem jāsāk ar vārdiem: “Šis ziņojums ir sastādīts un tiek izplatīts kā ziņojums, kuru izplata ārzemju masu saziņas līdzeklis, kurš pilda ārzemju aģenta funkcijas, un (vai) Krievijas juridiskā persona, kura pilda ārzemju aģenta funkcijas”, un šim ziņojumam ir jābūt īpašā drukā.
Decembra beigās Krievija publicēja sarakstu, kurā ir piecu personu vārdi, kurus pirmos atzina par ārzemju aģentiem. Viens no pieciem ir Ļevs Ponomarjovs, slavenais fiziķis, kurš, tāpat kā kādreiz akadēmiķis Saharovs, ir arī viens no redzamākājiem cilvēktiesību aizstāvjiem, varbūt pat redzamākais pēc Ludmilas Aleksejevas nāves.
Tagad, tāpat kā ebrejiem Hitlera Vācijā bijā jāvalkā uz apģērba Dāvida zvaigzne, viņam būs visur jāliek savam vārdam klāt teksts par to, ka viņš ir ārzemju organizācijas aģents, citiem vārdiem – spiegs un tautas ienaidnieks.
“Paši jūs esat aģenti!” atbild Ponomarjovs Krievijas vadībai, jo viņš aizstāv Krievijas pilsoņu tiesības, bet Krievijas vadība tās pārkāpj.
Strīdā, kur vienā pusē ir Putins un visa Krievijas varas mašīna, bet otrā – Ludmila Aleksejeva un Ļevs Ponomarjovs, es esmu cilvēktiesību aizstāvju pusē. Domāju, ka Dievs un vēsture arī.
