Krievija spiegos no Kubas 5
250 kilometrus no ASV robežas darbu atsāks Krievijas izlūkošanas bāze.
Krievija un Kuba “principā” vienojušās par to, ka Krievija atsāks izmantot netālu no Kubas galvaspilsētas Havanas esošo Lurdesas izlūkošanas bāzi. Sākotnēji PSRS un vēlāk Krievija to izmantoja elektronisko signālu pārtveršanai, telefonsarunu noklausīšanai un citām spiegošanas operācijām pret ASV. Taču 2001. gadā taupības režīma dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins atteicās no radiolokatora izmantošanas. Tagad, kad ASV un Krievijas attiecības atkal pasliktinājušās, Maskava paziņojusi, ka vēlas atjaunot Lurdesas bāzes darbību.
Kaut arī Krievijas Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku vadība atteikusies komentēt panākto vienošanos par Lurdesas bāzes izmantošanu, Krievijas laikraksts “Kommersant”, atsaucoties uz avotiem “varas struktūrās”, raksta, ka Kremlis jau vairākus gadus interesējies par iespēju atjaunot Lurdesas radiolokatora darbu. Intensīvākās sarunas par šo jautājumu norisinājušās pēdējos mēnešos. Savukārt vienošanās “principā” noslēgta pagājušās nedēļas beigās Kubā, kad šo valsti apmeklēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Šīs pašas vizītes laikā Putins piekrita norakstīt 90 procentus no Kubas parādiem Maskavai, kuru kopējais apjoms kopš padomijas laikiem sasniedzis 32 miljardus dolāru.
Kā laikrakstam “Kommersant” sacījis kāds sarunām pietuvināts avots, Lurdesas bāzes darbības atjaunošanu esot grūti pārvērtēt. “Varu teikt tikai vienu – beidzot,” Krievijas dienas laikrakstam komentēja avots. Savukārt kāds vārdā neminēts Krievijas Aizsardzības ministrijas darbinieks paudis, ka 2001. gadā, kad Putins lēma atteikties no Lurdesas bāzes izmantošanas, Krievijas prezidents gribējis ASV parādīt “labas gribas žestu”, taču amerikāņi to neesot novērtējuši. Tādējādi Maskavai esot radies iemesls “reanimēt projektu”, kura mērķis būs nostiprināt izlūkdienestu spējas.
Aptuveni 250 kilometrus no ASV robežas esošā Lurdesas izlūkošanas bāze darbu sāka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Ar tās palīdzību Maskavai bija iespēja gan noklausīties ASV amatpersonu sarunas, gan iegūt svarīgu informāciju par ASV armiju, tirdzniecības kuģiem un NASA kosmosa programmām, raksta interneta žurnāls “Intelligence Resource Program”. Pateicoties Lurdesas bāzei, Padomju Savienība ieguva aptuveni 70 procentus no visas tās rīcībā esošas izlūkinformācijas par amerikāņiem. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados bāzē strādāja līdz pat trīs tūkstošiem speciālistu no padomijas un Kubas izlūkdienestiem, bet deviņdesmito gadu sākumā – pēc PSRS sabrukšanas – to skaits tika samazināts uz pusi.
Padomijas laikos Maskava bāzi izmantoja bez maksas, taču kopš deviņdesmito gadu sākuma tā maksāja Kubai salīdzinoši lielu nomas maksu. “Maskava maksāja Kubai ļoti milzīgas summas par bāzes izmantošanu. Tie bija 200 miljoni gadā,” sarunā ar Krievijas ziņu aģentūrām sacījis Krievijas militārais eksperts Pāvels Felgengauers. “Piemēram, šodien par Baikonuras kosmodroma izmantošanu mēs maksājam 180 miljonus dolāru. Tieši lielo izdevumu dēļ Putins, kad kļuva par prezidentu, lika Lurdesas staciju aizvērt. Tobrīd tika izlemts, ka nav naudas tās uzturēšanai. Maz ticams, ka šobrīd situācija ir ļoti mainījusies un Krievijai būtu parādījies ļoti daudz naudas.” Tas licis Krievijas militārajiem ekspertiem secināt, ka bāzes atvēršanas galvenais iemesls ir šobrīd sliktās attiecības starp Vašingtonu un Maskavu. Bijušais Krievijas ārējā izlūkdienesta vadītājs Vjačeslavs Trubņikovs sarunā ar “Kommersant” norādīja, ka “Lurdesa ļāva PSRS pārraudzīt visu rietumu puslodi”. “No tāda viedokļa bāzes slēgšana ietekmēja arī mūsu zināšanas par norisēm šajā teritorijā. Tāpēc Krievijai, kas cīnās par savām likumīgajām tiesībām un vietu pasaules sabiedrībā, šāda bāze būtu ne mazāk vērtīga kā PSRS,” sacīja Trubņikovs.
