Krievija sola “reaģēt” uz NATO karaspēka rotāciju Austrumeiropā 6
Ja NATO sāks regulāru karaspēka rotāciju alianses dalībvalstīs Eiropas austrumos, Maskava “reaģēs” pašas drošības interešu vārdā, trešdien apliecināja Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība NATO.
Ar šo paziņojumu tā nākusi klajā saistībā ar spriedumiem, kas izklāstīti NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena intervijā britu laikrakstam “The Guardian”.
“Redzamāka NATO klātbūtne austrumos būs kaitīga eiroatlantiskajai stabilitātei. Krievija reaģēs uz NATO soļiem austrumu virzienā, lai garantētu pašas drošību,” tviterī paziņoja Krievijas pārstāvniecība.
“NATO grib “apmierināt” savus austrumu sabiedrotos to fobijās. Varbūt labāk cīnīties ar patiesiem izaicinājumiem starptautiskajai drošībai,” vaicāts nākamajā pārstāvniecības tvītā.
“Nevajadzētu ļaut sevi maldināt ar terminu “rotācija”. Svarīga ir NATO klātbūtnes pastāvība austrumos,” tviterī skaidroja Krievijas pārstāvniecība.
NATO samitā Kārdifā nākamajā nedēļā tiks izvērtēts jautājums par alianses spēku izvietošanu bāzēs Austrumeiropā, intervijā, kas trešdien publicēta avīzē “The Guardian”, sacīja Rasmusens.
Avoti NATO ziņo, ka samitā Kārdifā, visticamāk, tiks panākta vienošanās par formulējumu, kurā nebūs lietots vārds “pastāvīgas”, bet rezultāts būs šādu bāzu faktiska izveidošana.
Rasmusens norādīja, ka runa varētu būt par bāzēm, kuras tiktu vadītas rotācijas kārtībā.
“Galvenais ir, ka visiem potenciālajiem agresoriem jāsaprot – ja viņi pat domās par uzbrukumu NATO sabiedrotajam, viņi saskarsies ne tikai ar karavīriem no šīs konkrētās valsts, bet ar NATO karavīriem. Tas ir svarīgi,” uzsvēra Rasmusens.
Jautāts, vai Austrumeiropā zem NATO karoga varētu tikt izvietoti pastāvīgi starptautiskie spēki, ģenerālsekretārs sacīja: “Īsa atbilde ir, jā. Lai novērstu pārpratumus, es izmantoju frāzi “cik ilgi nepieciešams”. Mūsu austrumu sabiedrotie būs apmierināti, kad redzēs, kas patiesībā iekļauts gatavības rīcības plānā”.
