Ukrainas bēgļi
Ukrainas bēgļi
Foto: AP/SCANPIX/LETA

Krievija pirmdien atver humānos koridorus ap vairākām Ukrainas pilsētām 0

Krievija pirmdien no plkst.10 izsludinājusi “klusuma režīmu” un atver humānos koridorus, lai mierīgie iedzīvotāji var pamest Kijevu, Mariupoli, Harkivu un Sumus, pavēstīja Krievijas starpresoru humānās reaģēšanas štābs Ukrainas jautājumos.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Kā liecina Maskavas oficiālo mediju publicētās kartes, pa dažiem humānajiem koridoriem cilvēki var nokļūt tikai Krievijā un Baltkrievijā.

Kartēs ar evakuācijas maršrutiem, ko publicējis Krievijas medijs “RIA Novosti”, redzams, ka cilvēki no Kijevas var nokļūt pa koridoru Baltkrievijā, bet no Harkivas – Krievijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Koridori no Mariupoles un Sumiem ir gan uz Ukrainas pilsētām, gan Krieviju.

Kā sākotnēji vēstīja Krievijas štābs, humānie koridori pirmdien tiek atvērti , ņemot vērā humāno situāciju un pēc Francijas prezidenta personīgā lūguma Krievijas prezidentam.

Krievijas puse šo informāciju darījusi zināmu ANO, EDSO, Sarkanā Krusta un citu starptautisko organizāciju profilējošajām struktūrām, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, norādīja štābs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs pirmdien noliedza, ka Makrons būtu izteicis lūgumu par koridoriem civilistiem.

Makrons uzstājis, ka ir “jārespektē starptautiskās humanitārās tiesības, jāaizsargā mierīgie iedzīvotāji un palīdzības piegādes”, pavēstīja Elizejas pils.

“Tas nozīmē, ka ir jāorganizē civilistu aizsardzība un jānodrošina piekļuve humānajai palīdzībai”, pirmdien sacīja Francijas prezidenta biroja amatpersona.

Ukrainas valdība noraidījusi Maskavas piedāvājumus par droša ceļa nodrošināšanu civilistiem uz Krieviju, kas 24.februārī sāka karu pret Ukrainu, vai Baltkrieviju, kas Krievijai ļauj izmantot savu teritoriju kā placdarmu uzbrukumiem pret Ukrainu.

Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma Ukrainu pametuši 1,5 miljonu bēgļu, izraisot straujāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara, liecina ANO dati.

Pirmdien gaidāma trešā kārta Krievijas un Ukrainas sarunās par deeskalāciju, bet iepriekšējās netika panākts nekāds progress, tā kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis apņemšanos Ukrainu “neitralizēt” – “sarunu ceļā vai ar karu”.

SAISTĪTIE RAKSTI