Krievija rīko kara spēles Venecuēlā – pulcējas ieroču tirgoņi, kas savu preci piegādā teroristu grupējumiem 16
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievija kopš 2015. gada pēc Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksijas rīko kara spēles, tās dēvējot par “militāro olimpiādi”, kurā piedalās valstis ar autoritāriem režīmiem, kas atbalsta Kremļa politiku.
Šogad kara spēles tiek rīkotas antiamerikāniskā gaisotnē Venecuēlā, kuras autoritārais vadonis Nikolass Maduro atradis kopīgu valodu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, atzīmē ASV laikraksts “Miami Herald”. Kremlis ir gandarīts par iespēju demonstrēt, ka, par spīti iebrukumam Ukrainā, tam esot draugi Latīņamerikā, kur Krievijas specdienesti ir gadu desmitiem atbalstījuši antiamerikāniskus kreisos režīmus.
Šogad līdz ar Venecuēlu “militārajā olimpiādē” piedalās Kuba, Bolīvija un Nikaragva, kas saprotoši vērtē Krievijas veikto Krimas aneksiju un agresiju pret Ukrainu. Kara spēlēs ir militārpersonu grupas no Mjanmas, kur valda militāra diktatūra, no Krievijas atkarīgās Baltkrievijas un Abhāzijas, Uzbekistānas, Ķīnas, Indijas, Pakistānas un Indonēzijas. “Šīs valstis regulāri nosoda imperiālistisko agresiju pret tautām,” saieta atklāšanā paziņoja Venecuēlas aizsardzības ministrs Vladimirs Lopess.
Kara spēles notiek Terepaimas poligonā Laras apgabalā Venecuēlas vidienē. Ieradušos ārzemju karavīru skaits netiek atklāts, bet viņu varētu būt vairāki simti vai pat tūkstoši. Agrākajos gados līdz ar snaiperu sacensībām tika pārbaudīta tanku vadītāju meistarība, artilēristu precizitāte un akvalangistu prasme.
Dažu analītiķu ieskatā, Krievijas rīkotajai “militārajai olimpiādei” Venecuēlā varētu būt tālejošas sekas. “Tas ir mēģinājums normalizēt plašāku militāro klātbūtni Latīņamerikā,” atzīmē kādas Vašingtonas domnīcas izpilddirektors Džozefs Humirs, eksperts asimetriskas karadarbības jomā.
Viņaprāt, šīs kara spēles var pavērt durvis plašākām militārām operācijām nākotnē, iesaistot ne tikai Krieviju, bet arī Ķīnu un Irānu. Pirms dažiem gadiem Irānas lidmašīnas sāka veikt regulārus lidojumus uz Venecuēlu, izraisot nopietnas bažas par Maduro režīma plāniem, atzīmē “Miami Herald”. Ar laiku lidojumi kļuva tik bieži, ka tiem pārstāja pievērst uzmanību.
“Venecuēla ļoti gribēja rīkot šīs spēles, uzņemt to antiamerikāniski noskaņotos dalībniekus un apliecināt Karakasas režīmu kā Amerikas oponentu, vienlaikus saglabājot sakaru kanālus ar Vašingtonu,” izteicies Evans Elliss, profesors Latīņamerikas studiju centrā ASV armijas Kara koledžā. Viņaprāt, ASV vēlme iesaistīties sarunās ar Maduro liecina par ASV tuvredzību kontaktos ar Venecuēlu, nepievēršot pietiekamu uzmanību Krievijas, Ķīnas un Irānas aktivitātēm reģionā.
Venecuēlas sakari ar Krieviju ir ļoti plaši, un kara spēles tos vēl padziļinās, uzskata Venecuēlas Nacionālās gvardes atvaļinātais pulkvedis Isidro Villaloboss, piebilstot, ka šis pasākums dod iespēju veicināt Krievijas bruņojuma pārdošanu reģiona valstīs, turklāt ne vienmēr regulārajiem bruņotajiem spēkiem.
“Šajā saietā mēdz pulcēties ieroču tirgoņi, kas savu preci piegādā transnacionāliem teroristu grupējumiem, kas darbojas Latīņamerikā ar Venecuēlas režīma atbalstu,” teica Venecuēlas virsnieks.
