Krievija PTO – ieguvums arī Latvijai 0
Latvijas ekonomiskajās aprindās atzinīgi uzņem ziņu par Krievijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), par ko pēc teju divdesmit gadu ilgušajām sarunām tika izlemts pērn decembrī Ženēvā notikušajā PTO ministru konferencē.
Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā starptautiskajā konferencē “Krievijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā – biznesa iespējas” ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra Latvijas uzņēmēju lielo interesi par Krievijas tirgu.
LIAA pārstāvniecības vadītājs Krievijas Federācijā Olafs Slūtiņš uzskata, ka šim notikumam ir liela nozīme, raugoties no Latvijas eksportētāju interešu viedokļa. Viņaprāt, mūsu lielākais ieguvums – Krievijai jāsamazina iekšzemes dzelzceļa tarifi, kas līdz šim bija dārgāki, ja produkcija tika izvesta uz ārvalstīm. Tas savukārt nozīmē, ka pieaugs kravu apgrozījums caur Latvijas ostām un būs iespējams īstenot nozīmīgus investīciju projektus ostu infrastruktūrā.
Ar iestāšanos Krievija apņēmusies samazināt ievedmuitas un eksporta tarifus, kuri saruks caurmērā par trešdaļu. Bet atsevišķās nozarēs šis samazinājums būs būtisks. Gaļai tarifu vietā būs kvotas.
Krievija būtiski samazinās augstos tarifus koksnes eksportam (līdz šim bija 25%) un ieviesīs kvotas. No tā ieguvēji varētu būt mūsu kokapstrādes uzņēmumi. Taču Latvijas koku eksportētāji būs zaudētāji tāpēc, ka tagad viņiem būs lieli konkurenti Krievijā.
Līdzšinējā Krievijas politika, ierobežojot apaļkoku izvešanu, bija novedusi pie tā, ka apaļkoku eksports uz Latviju bija panīcis. Ar šo ierobežojumu palīdzību Krievija centās veicināt koksnes pārstrādi pašu mājās. Bet saskārās ar problēmu – mežu izstrādāšana nobremzējās, jo nebija kur likt dziļai pārstrādei nepiemēroto papīrmalku.
Olafs Slūtiņš gan atzīst, ka ieguvumi nebūs tūlīt, iestāšanās brīdī pārmaiņas skars tikai trešo daļu tarifu (no 2012. gada vidus), vēl ceturtdaļu – līdz 2015. gada beigām. Citiem preču tarifiem noteikti ilgāki pārejas periodi, piemēram, putnu gaļai – astoņi gadi, automašīnām – septiņi gadi, bet apdrošināšanas sabiedrībām – deviņi gadi.
Krievijas iestāšanās PTO neatrisinās preču sertifikācijas problēmu – arī turpmāk ievestajām precēm būs vajadzīga Krievijas sertifikācija.
Vēl viens ieguvums ir tas, ka Krievijas muitai būs jāgroza preču vērtības noteikšanas paņēmieni. Līdz šim muita tika rēķināta nevis pēc preču uzrādītās vērtības, bet balstoties uz līdzīgas preces cenām Krievijā. Tas ievērojami sadārdzināja produkciju ar lētāku pašizmaksu Latvijas ražotājiem.
Savukārt krievu uzņēmēji par iestāšanos PTO nav lielā sajūsmā. Samazinoties ievedmuitas un ievesto preču tarifiem, Krievijas ražotāji noteikti izjutīs rietumnieku konkurences spiedienu. Aptuveni 460 Krievijas pilsētas katru uztur viens liels uzņēmums ar nolietotām ražotnēm un neefektīvu enerģijas patēriņu. Augot konkurencei, šo pilsētu uzņēmumiem var rasties lielas problēmas. Pēc mūsu pārstāvja Krievijā domām, zaudētājos var nokļūt arī krievu lauksaimnieki, jo valsts viņiem neparedz lielas subsīdijas.
LIAA pārstāvis Olafs Slūtiņš piebilst, ka Krievijā nav izjūtams kādu konkrētu preču trūkums. Taču Latvijas uzņēmējiem un produktu eksportētājiem ir lielas iespējas konkurēt, lietojot labus, Latvijā jau ieviestus Rietumu standartus ražošanā. “Krievijā mūsu uzņēmējus uzskata par kārtīgiem un precīziem, bet mūsu preces – par kvalitatīvām un lētākām nekā no rietumvalstīm ievestajām. Tā ir liela priekšrocība, ko jāprot izmantot. Mūsējiem būtu jāskatās nevis uz to, kā trūkst Krievijā, bet ko gribam pārdot un kas mums ir ko piedāvāt,” piebilst Olafs Slūtiņš.
Uzziņa * 2010. gadā Latvijas kopējā eksportā Krievija bijusi trešā aiz Lietuvas un Igaunijas. * Pēdējos piecos gados Latvijas eksports uz Krieviju – ik gadu vidēji ap 15% preču un 10% pakalpojumu. Ievedmuitas un eksporta tarifu samazinājums: * lauksaimniecības tehnikai no 15% uz 5 – 10%, * zālēm un farmācijas produktiem no 15% uz 5 – 6%, * tekstila izstrādājumiem no 10 uz 7%, * piena produktiem no 25 uz 20%, * ķīmiskajām precēm no 6,5 uz 5,2%. |
