Krievija prasa izvest visus ASV spēkus no Baltijas valstīm, Austrumeiropas un Centrāleiropas 379
Krievija ceturtdien iesniegusi ASV jaunu dokumentu attiecībā uz “drošības garantijām”, aicinot izstrādāt jaunu “drošības vienādojumu” un izvest visus ASV spēkus un bruņojumu no Baltijas valstīm, Austrumeiropas, Centrāleiropas un Eiropas dienvidaustrumiem.
Ārlietu ministrijas sniegtais 11 lappušu garais dokuments ir atbilde uz ASV reakciju uz Krievijas decembrī pieprasītajām “drošības garantijām” un tas tika iesniegts ceturtdien ASV vēstniekam Krievijā Džonam Salivanam.
Kā teikts dokumentā, Krievija gaida no ASV un NATO konkrētus priekšlikumus attiecībā uz alianses nepaplašināšanos tālāk uz austrumiem.
Krievijas vēstījumā kritizēta ASV atbilde uz Maskavas pieprasītajām “drošības garantijām” un piedraudēts ar “militāri tehniska rakstura pasākumiem”.
“Ja amerikāņu puse nebūs gatava vienoties par stingrām, juridiski saistošām garantijām mūsu drošībai no ASV un to sabiedroto puses, tad Krievija būs spiesta reaģēt, tostarp militāri tehniska rakstura pasākumu realizācijas ceļā,” teikts dokumentā.
Par “militāri tehniska rakstura pasākumiem” Maskava minēja vēl decembrī, kad pieprasīja “drošības garantijas”.
Dokumentā arī norādīts, ka netiek plānots nekāds uzbrukums Ukrainai un prasības atvilkt Krievijas spēkus no Ukrainas robežām nodēvētas par nepieņemamām.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņoja, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādīja gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
26.janvārī ASV un NATO sniedza katra savu atbildi uz Maskavas pieprasītajām garantijām, piedāvājot Maskavai bruņojuma kontroles un uzticības veidošanas pasākumus, lai mazinātu spriedzi ap Ukrainu.
Priekšlikumos, kas bija izklāstīti NATO un ASV atbildēs uz Krievijas prasībām, apliecināta stingra nostāja, ka Ukrainai un jebkurai citai suverenai valstij ir tiesības kandidēt uz uzņemšanu NATO.
ASV atbildē ierosinātas Savienoto Valstu un Krievijas abpusējas saistības atturēties no uzbrukuma no zemes palaižamu raķešu sistēmu un pastāvīgi spēku ar kaujas misiju izvietošanas Ukrainas teritorijā.
ASV un NATO dokumentos Krievija mudināta atjaunot diplomātiskās saites ar aliansi, kā arī atjaunot un atkārtoti risināt sarunas par kodolraķešu kontroles līgumiem ar ASV.
Maskava mudināta no jauna iesaistīties NATO-Krievijas Padomē – diplomātiskajā struktūrā, kas “piedāvā dialogu un partnerību konflikta un neuzticības vietā”.
Rietumu sabiedrotie noraidījuši aicinājumus slēgt NATO durvis, bet vēstulēs pausts aicinājums rīkot “saturīgas bruņojuma kontroles jomas diskusijas un dialogu ar Krieviju par abpusēju caurredzamību un uzticības veidošanas pasākumiem”.
