ASV sankcijas aizkavē “Nord Stream 2” būvi 1
Krievijas firmas “Gazprom” pārstāvis paziņojis, ka Krievija plāno pabeigt gāzesvada “Nord Stream 2” būvi Baltijas jūrā bez ārvalstu palīdzības, jo ASV sankcijas ir apturējušas strīdīgā projekta īstenošanu.
Pagājušā gada decembrī ASV sankcijas piespieda Šveices firmu “Allseas” atsaukt savus kuģus, kas izvietoja caurules gāzesvada maršrutā Baltijas jūrā.
Tobrīd bija jāpabeidz darbi vēl tikai septiņos procentos no cauruļvada kopējā 1200 kilometru garuma. Līdz ar vairākām Austrumeiropas valstīm ASV ir pret gāzesvada “Nord Stream 2” būvi, jo tas apiet tradicionālo maršrutu caur Ukrainu un vēl vairāk palielinās ES valstu atkarību no Krievijas enerģijas piegādes.
Desmit miljardus eiro vērto 1200 kilometru garo gāzesvada projektu atbalsta Vācija, Austrija un vēl vairākas Rietumeiropas valstis. Līdz ar “Gazprom” projekta finansētāju vidū ir Vācijas firmas “Uniper” un “Wintershall”, Austrijas “OMV”, Francijas “Engie” un Britānijas un Nīderlandes koncerns “Anglo-Dutch Shell”.
“Nord Stream 2” projekta kritiķi Atlantijas okeāna abās pusēs vairākkārt norādījuši, ka šī cauruļvada būve vairo Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, uzskatot to par ģeopolitisku projektu, kura īstenošana stiprina Krieviju un vājina Eiropu.
Prezidenta Trampa administrācija iebilst pret “Nord Stream 2”, skaidrojot, ka ar šo projektu tiks pastiprināta Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekonomiskā un politiskā ietekme Eiropā. Vācijas valdība atzinusi, ka ASV sankcijas ir iejaukšanās iekšējās lietās, tomēr nekādus atbildes pasākumus pret Vašingtonu nesperšot.
“ASV sankcijas nav vērstas pret Vāciju, bet pret privātuzņēmējiem,” skaidroja Vācijas valdības pārstāvis, “tāpēc Vācija nespers atbildes soļus.”
Viņš atzina, ka Vācijas valdība gāzesvada plānošanas laikā nav pietiekami novērtējusi šī projekta politisko ietekmi.
ASV Kongresa apstiprināto sankciju paketē paredzēts aizliegums iebraukt ASV to firmu vadītājiem, kuru uzņēmumi piedalās gāzesvada būvē. Visi šo uzņēmumu aktīvi, kas atrodas ASV, tiks iesaldēti.
Tas var negatīvi ietekmēt Šveices firmas “Allseas” darbību ASV Teksasas štatā, kā arī traucēt uzņēmuma kuģiem, kas kursē ASV teritoriālajos ūdeņos. Teorētiski pēc sankciju ieviešanas ASV varētu pārņemt firmas “Allseas” kuģus, tajā skaitā pasaulē lielāko zemūdens cauruļvadu izvietošanas kuģi “Pioneering Spirit”, kas strādāja Baltijas jūrā.
Līdz ar “Allseas” lēmumu atsaukt savu specializēto cauruļlikšanas kuģi no Baltijas jūras rodas šaubas, vai 11 miljardu dolāru vērtais projekts tiks pabeigts laikā.
Janvāra vidū Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija plāno pabeigt cauruļvada “Nord Stream 2” būvi saviem spēkiem, taču tā pabeigšana varētu aizkavēties līdz šā gada beigām vai 2021. gada sākumam.
Sākotnēji projektu bija paredzēts pabeigt 2019. gadā. Cauruļvada pabeigšanai Krievija varētu izmantot specializēto kuģi “Akademik Cherskiy”. Kā ziņo aģentūra “Bloomberg”, kuģis, kas pieder “Gazprom”, no Nahodkas ostas Tālajos Austrumos devies uz Eiropu.
