Krievijā pilsonība nepieciešama arī alus tirgošanai 0
Krievijas ārlietu ministrs nesen svinīgā pasākumā Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā kārtējo reizi publiski kaunināja Latviju un Igauniju nepilsoņu jautājumā. Pēc Krievijas ārlietu ministra domām, Baltijas valstis ignorējot Eiropas Padomes, EDSO un ANO aicinājumus “atcelt šo apkaunojošo statusu”.
Jau iepriekš ne reizi vien Latvijai nācies uzklausīt kaimiņvalsts aizrādījumus par profesiju ierobežojumiem nepilsoņiem. Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) tradicionāli izvairās komentēt šos kaimiņvalsts amatpersonu pārmetumus. Toties fakti runā paši par sevi. Dažādu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas (KF) normatīvo aktu salīdzinājums liecina, ka “apkaunojošā” nepilsoņu statusa nēsātājiem Latvijā ir krietni vairāk iespēju un priekšrocību nekā Krievijas iedzīvotājiem, kuri nav saņēmuši šīs valsts pilsonību.
Vispirms par kopīgo. Gan Krievijā, gan Latvijā sekojošus amatus var ieņemt tikai pilsonis – Valsts prezidents, ierēdnis, tiesnesis, prokurors, notārs, policists. Tāpat abās valstīs tikai pilsoņiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem parlamentā un pašvaldībās. Gan Latvijas nepilsoņi, gan Krievijas cilvēki bez KF pilsonības var kļūt par kuģa apkalpes locekļiem, bet tikai pilsoņi var būt kuģa kapteiņi.
Un tagad par atšķirīgo – lielajā kaimiņvalstī par politisko partiju biedriem var kļūt tikai pilsoņi, savukārt Latvijā par partijas biedriem var kļūt visas 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi vai Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā. Vienīgais ierobežojums – Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu, bet, ja partijai ir vairāk par 400 biedriem, tad ne mazāk kā pusei no viņiem jābūt pilsoņiem. Turklāt Latvijā nepilsoņi joprojām drīkst būt arī partiju valdes locekļi, ko izmantojušas tādas odiozas personas kā Vladimirs Lindermans un Jevgēnijs Osipovs. Šo normu gan Saeima gatavojas mainīt, nosakot, ka valdē jābūt tikai pilsoņiem.
Ierobežojumi skar ne tikai politisko darbību, bet arī virkni profesiju.
Piemēram, Krievijā tikai pilsoņi drīkst kļūt par ugunsdzēsējiem un glābšanas dienestu darbiniekiem (Latvijā šādās profesijās var strādāt arī nepilsoņi). Krievijā ar arhitekta privātpraksi drīkst nodarboties tikai pilsoņi, bet Latvijā šajā ziņā pilsonība netiek ņemta vērā.
KF tikai pilsoņi var kļūt par civilās aviācijas lidotāju un arī gaisa kuģa apkalpē drīkst strādāt tikai pilsoņi. Savukārt LR gaisa kuģa kapteinim jābūt pilsonim, bet apkalpē var ietilpt arī nepilsoņi. Krievijā iekšējo ūdeņu transporta kodekss nosaka, ka kuģu kapteiņiem, vecākajiem palīgiem un mehāniķiem jābūt pilsoņiem, savukārt Latvijā tikai kapteinim jābūt pilsonim, bet uz pārējiem apkalpes locekļiem šāds nosacījums neattiecas. Pēc LR Detektīvdarbības likuma, detektīva sertifikātu Latvijā var saņemt pilsoņi, nepilsoņi, kā arī citu ES valstu pilsoņi, bet Krievijā arī uz detektīva darbu ekskluzīvas tiesības dotas pilsoņiem.
KF valdība ik gadu nosaka kvotas ārvalstu pilsoņu nodarbinātībai – kādās nozarēs un cik lielā apmērā varēs nodarbināt cilvēkus, kas nav Krievijas pilsoņi. Un vairākās nozarēs personas bez KF pilsonības netiek pielaistas vispār. Piemēram, šogad viņiem aizliegts tirgot alkoholu (tajā skaitā alu), kā arī tirgoties teltīs, tirgos un vispār ārpus veikaliem. Savukārt sporta nozarē cilvēki bez KF pilsonības nedrīkst aizņemt vairāk kā 25%.
2003. gadā KF izdevusi likumu “Par ienākumu uzskaites kārtību, ģimenes vidējo ienākumu un vientuļi dzīvojoša pilsoņa vidējo ienākumu aprēķināšana, lai atzītu to par maznodrošinātu un piešķirtu valsts sociālo palīdzību”.
No tā izriet, ka saņemt maznodrošinātā statusu un pretendēt uz valsts sociālo palīdzību var tikai KF pilsoņi. Latvijā maznodrošinātā statusu piešķir pašvaldības pēc saviem kritērijiem (piemēram, personas bērnu skaits, veselības stāvoklis), bet vienlīdzīgas iespējas to saņemt ir gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem.
Sociālā palīdzība tiek sniegta arī gadījumos, ja cilvēks nav pat nepilsonis, bet viņam ir uzturēšanās atļauja Latvijā. Vienīgā nianse – pastāv zināmas atšķirības veidā, kā pilsoņiem un nepilsoņiem, aprēķinot sociālās iemaksas, tiek skaitīts ārvalstīs nostrādātais stāžs.
