Krievija pilnveido spējas iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO, norāda Satversmes aizsardzības birojs 112
Krievija pilnveido spējas organizēt sabotāžas Eiropā, kas ir daļa no valsts gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā, publicējot 2024. gada darbības pārskatu, norādījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), ziņo LSM.LV.
Pārskata neklasificētajā daļā SAB norādīja, ka pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti organizēja sabotāžas diversijas un fiziskus uzbrukumus mērķiem Eiropā. Pērn šī tendence ir būtiski pastiprinājusies, un Krievijas organizētās sabotāžas skar arvien vairāk Eiropas valstu.
“Jaunā Krievijas uzbrukumu tendence apliecina, ka Krievija jau praktiski atrodas tiešā konfrontācijā ar rietumvalstīm,” paziņojumā medijiem norādīja SAB.
Tā vērtējumā pašreizējais Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu mērķis ir pilnveidot savas spējas organizēt sabotāžas Eiropā, un tās ir daļa no Krievijas gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā.
Tā kā tās militārie resursi šobrīd ir koncentrēti Ukrainā, 2025. gadā tiešas Krievijas un NATO militāras konfrontācijas iespējamība ir zema. Taču, ja karš Ukrainā tiktu “iesaldēts” un bruņotie spēki vairs neciestu nozīmīgus militāros zaudējumus aktīvā karadarbībā, Krievija varētu laika periodā līdz pieciem gadiem īstenot militāro spēku palielināšanas plānus NATO ziemeļaustrumu flanga, tostarp Baltijas virzienā.
Šādā gadījumā Krievijas militārais apdraudējums NATO būtiski pieaugtu.
SAB direktors Egils Zviedris uzsvēra, ka īpaši nozīmīgi būs uzturēt valsts stabilitāti.
“Ārēja apdraudējuma iespējamības situācijā īpaši svarīgi iepretim tam uzturēt valsts stabilitāti un iekšēju noturību. Tas attiecas uz visiem līmeņiem – no individuālā līdz politiskajam, tostarp starptautiskajā arēnā. Jebkuru lēmumu pieņemšanas procesā ir būtiski domāt stratēģiski, ilgtermiņā un drošības kontekstā, jo savas drošības uzturēšanā tieši pašu spēks ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem – spēcīgos un par sevi pārliecinātos neviens aizskart nemēģina,” norādīja Zviedris.
SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.
