Krievija piesienas uguns zīmei 35
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vadība izcēlusies ar kārtējo dīvaino rīcību, pieprasot no Latvijas kluba Rīgas “Dinamo” paskaidrojumu par Latvijas neatkarības 95. gadadienai veidoto pirmsspēles priekšnesumu.
Pārprastais sveiciens
Rīgas “Dinamo” svētdien “Arēnā Rīga” pirms spēles pret Hantimansijskas “Jugra” sveica līdzjutējus gaidāmajā Latvijas valsts dzimšanas dienā – Nacionālo bruņoto spēku deju kopas “Bramaņi” un “Dižbramaņi”, izmantojot Latvijas karogus, uz ledus rādīja interesantu dejas inscenējumu. Krievi satraucās, ka viens no izveidotajiem ornamentiem vizuāli atgādinājis svastiku.
“Par savu uzvedumu esmu pilnīgi pārliecināta, un tam nav nekāda sakara ar nacistisko Vāciju. Ja grib, tur var visu ko saskatīt, taču tā ir latviešu zīme, kas simbolizē sauli – iegriezta uz nākotni, uz labu. Cilvēkiem ir jāizglītojas un jāatpazīst zīmes,” “LA” skaidroja dejas iestudētāja, horeogrāfe Taiga Ludborža.
Ugunskrusta zīmes vēsture ir ļoti sena, daudzām tautām tā simbolizēja sauli, gaismu, aizsardzību. Pa kreisi rotējošs ugunskrusts kļuva par nacistiskās Vācijas simbolu un pēcāk jebkura šīs zīmes izmantošana kļūdaini tiek saistīta ar nacisma slavēšanu.
Hitlers nozaga
“Nebija tur nekādas svastikas. Es priekšnesumā redzēju latviešu tautai senas un mīļas nacionālās zīmes. Tās bija vēl pirms Hitlera (Ādolfa), un viņš tās nozaga,” krievu medijiem atzinis Rīgas “Dinamo” padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.
Horeogrāfe atzīst, ka ugunskrusta zīmi izmantot deju iestudējumos ir riskanti: “Ņemot vērā situāciju, kad var rasties pārpratumi, mums vienmēr ir vajadzīgs kāds atvasinājums uguns zīmei. Pa taisno nevaram likt, jo tā ir aptraipīta. Šajā gadījumā bija rombs pa vidu.”
Īpaši saasināti uz ugunskrustu reaģē Krievijā, lai gan tas bija labi pazīstams slāvu tautai jau senos laikos. “Pirms gadiem septiņiem grāmatā lasīju, ka Krievija pat esot uzsvērusi, ka šī zīme pie viņiem izmantota senāk nekā latviešiem – saistībā ar folk-loru,” teic Taiga Ludborža, kura piedalījusies pēdējo divu latviešu Dziesmu un deju svētku veidošanā. Viņa norāda, ka esot pārsteigta par iestudējuma negatīvo rezonansi Krievijā.
KHL vadība pieprasījusi “Dinamo” uzrādīt pasākuma scenāriju un paši, pieaicinot heraldikas speciālistus, pētīja videoierakstu. Beigās secinot, ka pārkāpumi nav izdarīti un uzvedumā redzamajam simbolam nav nekādas saistības ar svastiku. Taču mediji savu panākuši, skandāls izcēlies un krieviem droši vien tikai vairosies uzskats, ka latvieši, redz, ir fašisti. Rīgas “Dinamo” spēlētāji šādu apsaukāšanos piedzīvojuši vairākās Krievijas pilsētās.
Dīvainie lēmumi
KHL pirmā reakcija par “Dinamo” pirmsspēles šovu bija dīvaina, taču tas šai organizācijai piestāv un – jau ir labi pazīstams. Sportiskajā ziņā, piemēram, visus pārsteidza paziņojums šā gada sākumā, ka komandām, kas neiekļūs izslēgšanas spēlēs jeb Gagarina kausa izcīņā, būs jāpiedalās Cerību kausā. Par šādiem jauninājumiem būtu jāvienojas pirms čempionāta, nevis tā gaitā. Tāpat KHL reiz grasījās Rīgas klubam piešķirt sodu par to, ka līdzjutēji pēc Aleksandra Ņiživija trīs gūtiem vārtiem izmeta laukumā cepures. Šāda tradīcija nāk no Ziemeļamerikas un ir zināma visā pasaulē, bet KHL to sākotnēji vērtēja kā pārkāpumu.
Rīgas “Dinamo” šī pagaidām ir veiksmīgākā no līdzšinējām sešām sezonām KHL. Šobrīd rīdzinieki Rietumu konferencē ieņem trešo vietu 14 komandu konkurencē un šodien turpinās regulāro čempionātu, Astanā tiekoties ar “Baris”.
