Krievijā pieaug nabagu skaits 2
Rubļa vērtības kritums līdz ar augsto inflāciju un augstajām procentu likmēm būtiski samazinājis Krievijas iedzīvotāju pirktspēju un spēju pildīt savas finanšu saistības. Pirmo reizi kopš 1998. gada ekonomiskās krīzes Krievijā pieaudzis nabadzīgo iedzīvotāju skaits, liecina Krievijas federālā statistikas dienesta “Rosstat” publiskotie dati.
23 miljoni trūcīgo
Nabadzīgo cilvēku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 3,1 miljonu. Šāda nabadzības līmeņa celšanās skaidrojama gan ar dramatisko naftas cenu kritumu, kas ir viena no galvenajām Krievijas eksporta precēm, gan ekonomisko krīzi pēc ieviestajām rietumvalstu sankcijām pret Krieviju, kas noteiktas saistībā ar Maskavas agresiju Austrumukrainā. Tas veicinājis būtisku iztikas minimuma pieaugumu, kas savukārt saistīts ar augsto inflāciju, norāda eksperti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iztikas minimums palielinājies no 7688 rubļiem (122 eiro) līdz 9662 rubļiem (153 eiro).
Nabadzīgo skaits ir krietni lielāks
Ekonomisti gan ir pārliecināti, ka realitātē nabadzīgo cilvēku skaits ir krietni lielāks un tuvākajā laikā tas pieaugs. “Nabadzība ir relatīvs skaitlis, un oficiālā statistika neatspoguļo reālo nabadzības līmeni Krievijā. Pēc pasaules standartiem par nabadzīgiem uzskata tos, kuru ienākumi sastāda 50 līdz 60 procentus no vidējās algas,” intervijā avīzei “The Moscow Times” sacīja Maskavas Finanšu universitātes socioloģijas nodaļas vadītājs Aleksejs Zubets. Viņš norāda, ka statistikā neparādās tie cilvēki, kuru ienākumi ir mazāki par 15 000 rubļiem (239 eiro) mēnesī, bet arī šos cilvēkus var uzskatīt par nabadzīgiem. “Šie cilvēki nav badā, bet viņi nevar atļauties neko citu kā tikai ēdienu un pašu nepieciešamāko,” skaidroja Zubets, piebilstot, ka šobrīd tā ir aptuveni puse Krievijas iedzīvotāju.
Gaļai naudas vairs nepietiek
Tomēr raidsabiedrības “Deutsche Welle” veiktajā aptaujā, kurā tika uzrunāti zem nabadzības sliekšņa dzīvojošie cilvēki no dažādiem Krievijas apgabaliem, gandrīz visi atteicās sevi atzīt par nabadzīgiem, uzsverot, ka “man visapkārt ļaudis tā dzīvo, ja ne sliktāk”.
Viņi gan atzīst, ka ar naudu šķiesties nevar – no kaut kā nākas atteikties. Visbiežāk – no jauna apģērba, ceļojumiem, izklaides pasākumiem u. c. Tāpat rūpīgāk tiek apsvērts, ko likt pārtikas grozā: “Gaļai naudas vairs nepietiek,” stāsta viena no aptaujātajām sievietēm, kas strādā slimnīcā par sanitāri. Arī 39 gadus vecā Jeļena Milaškina, kas strādā par vecmāti Ļipeckas slimnīcā, atzīst, ka pēdējos gados ekonomiskā situācija ir ievērojami pasliktinājusies. Sieviete skaidro, ka lielākā daļa algas tiek tērēta pārtikai: “Kādreiz mēs sieru ēdām katru rītu brokastīs, tagad tikai reizi nedēļā. Gaļu maz ēdam, kādreiz es gatavoju kotletes, tagad pērku sojas pusfabrikātus.”
Līdzīgi stāsti ir arī citiem aptaujātajiem. Daļa labos amatos strādājošo atzīst, ka pašreizējā situācijā galus var savilkt, tikai ņemot kukuļus. Situācija atšķiras arī lielajās pilsētās, īpaši Maskavā. Lai gan algas tur ir salīdzinoši lielākas, attiecīgi lielāki ir arī izdevumi par transportu, komunālajiem pakalpojumiem un pārtiku. 27 gadus vecais Mihails stāsta, ka krīzes dēļ atteicies no sava biznesa un tagad strādā valsts sektorā. Maskavā noteiktais iztikas minimums ir 16 296 rubļi (258 eiro), bet viņa alga ir tikai 15 170 rubļi (240 eiro): “Man nācās stingri ierobežot tēriņus.”
Vissmagāk krīze skārusi ģimenes ar bērniem, raksta “The Moscow Times”. “Izmaksas par bērnu audzināšanu ir milzīgas, bet ikmēneša bērnu pabalsts dažos reģionos nepārsniedz 300 rubļu (4,76 eiro),” atzīmē labdarības fonda “Russkaja berjoza” vadītāja Oksana Garnajeva. Labākā situācijā salīdzinājumā ar strādājošajiem vai ģimenēm ar bērniem ir pensionāri – viņiem ir lielākas garantijas, atzīst eksperti. “Pensijas nevar būt mazākas par minimālo iztikas līmeni valstī, bet algas var,” uz nevienlīdzību norāda Maskavas Ekonomikas augstskolas sociālās politikas nodaļas vadītājs Sergejs Smirnovs.
Saskaņā ar Krievijas pensijas fonda datiem pensionāri mēnesī vidēji saņem 12 900 rubļus (206 eiro). Tomēr Krievijai nāksies pielāgoties ekonomiskajai situācijai un, iespējams, cietīs arī pensionāru maki. Krievijas Finanšu ministrija jau sagatavojusi priekšlikumu, kas paredz samazināt pensiju indeksāciju atbilstoši inflācijai, cerot ietaupīt vairāk nekā divus triljonus (46 miljardus dolāru) rubļu.
Krievijai drūmas prognozes
Pasaules banka (PB) jau pavasarī iezīmēja visai drūmu ainu, paredzot, ka 14,2 procenti Krievijas iedzīvotāju šā gada beigās nonāks uz nabadzības sliekšņa, kas nozīmē nabadzīgo cilvēku pieaugumu par vairāk nekā pieciem miljoniem. Pasliktinātas arī Krievijas ekonomikas dinamikas prognozes šim gadam – iekšzemes kopprodukts samazināsies par 3,5%, prognozē gan “Fitch”, gan “Bloomberg” analītiķi. Aģentūras “Bloomberg” aptaujāto ekspertu prognozes šobrīd liecina, ka Ukraina un Krievija 2015. gadu pabeigs ar pasaulē sliktākajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem pasaulē.
