Krievija pēc zvērīgu kara noziegumu pastrādāšanas atkal vēlas pievienoties ANO Cilvēktiesību padomei. Un pastāv pat iespēja… 121
Krievija tika izslēgta no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padomes pagājušā gada aprīlī pēc tam, kad tās spēki iebruka Ukrainā, taču tagad Krievija nākusi klajā ar vēlmi atkārtoti tai pievienoties, ziņo “BBC“.
Krievijas diplomāti cenšas panākt, lai viņu valsts ANO padomē tiktu atkārtoti ievēlēta uz jaunu trīs gadu termiņu.
“BBC” ir ieguvusi dokumenta kopiju, ko Krievija izplata ANO dalībvalstīm, lūdzot viņu atbalstu.
Balsošana notiks nākamajā mēnesī.
“BBC” aplūkotajā dokumentā Krievija sola rast adekvātus risinājumus cilvēktiesību jautājumos un cenšas panākt, lai padome nekļūtu par instrumentu, kas kalpo vienas valstu grupas politiskajai gribai, kas, kā noprotams, ir atsauce uz Rietumiem. .
Diplomāts sacīja, ka Krievija cer atgūt zināmu starptautisko uzticamību pēc tam, kad tā tika apsūdzēta cilvēktiesību pārkāpumos Ukrainā. Jaunākie pierādījumi par šiem pārkāpumiem pirmdien tika iesniegti Cilvēktiesību padomei Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Komisijas priekšsēdētājs Ēriks Mēse sacīja, ka joprojām ir pierādījumi par kara noziegumiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu un uzbrukumiem civiliedzīvotājiem.
Atsevišķā ziņojumā, ko pirms divām nedēļām sagatavoja ANO īpašā referente Krievijas jautājumos Mariana Kazarova, norādīja, ka cilvēktiesību situācija Krievijā ir “ievērojami pasliktinājusies”, iebrukuma kritiķi ir pakļauti patvaļīgam arestam un spīdzināšanai.
ANO Cilvēktiesību padome atrodas Ženēvā, un tajā ir 47 locekļi, katrs ievēlēts uz trīs gadu termiņu.
Nākamajās vēlēšanās, kas notiks 10.oktobrī, Krievija sacentīsies ar Albāniju un Bulgāriju par divām vietām padomē, kas paredzētas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
Balsojumā piedalīsies visas 193 ANO Ģenerālās asamblejas locekļi Ņujorkā.
Tur esošie diplomāti sacīja, ka Krievija rīkojusi agresīvu kampaņu, piedāvājot mazajām valstīm graudus un ieročus apmaiņā pret viņu balsīm.
Viņi teica, ka ir pilnīgi iespējams, ka Krievija varētu atgriezties padomē.
ANO izplatītajā Krievijas nostājas dokumentā teikts, ka tā vēlas veicināt sadarbības principus un konstruktīva, savstarpēji cieņpilna dialoga stiprināšanu padomē, lai rastu adekvātus risinājumus cilvēktiesību jautājumiem.
Krievija tika atstādināta no dalības Cilvēktiesību padomē 2022. gada aprīlī, 93 ANO Ģenerālās asamblejas locekļiem balsojot par, 24 pret un 58 atturoties.
Savā nostājas dokumentā Krievija dalības zaudēšanā vaino ASV un to sabiedrotos.
Krievijas atkārtota ievēlēšana padomē tagad, kamēr tās karš pret Ukrainu joprojām turpinās, būtu neproduktīva cilvēktiesībām un sūtītu vēstījumu, ka ANO nedomā nopietni saukt Krieviju pie atbildības par tās noziegumiem Ukrainā.
Apvienotā Karaliste paziņoja, ka tā stingri iebilst Krievijas centieniem atkal pievienoties Cilvēktiesību padomē. Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja: “Plašie pierādījumi par Krievijas īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā pret tās pilsoņiem liecina par Krievijas pilnīgu nicinājumu pret padomes darbu.”
Ārlietu, Sadraudzības un attīstības lietu ēnu valsts sekretārs Deivids Lemijs sacīja, ka Krievija Ukrainā ir pastrādājusi zvērības, tās līderim Starptautiskā Krimināltiesa ir izvirzījusi apsūdzības kara noziegumos un viņš izrādījis pilnīgu nicinājumu pret ANO statūtiem.
“Ideja, ka Krievija varētu atgriezties Cilvēktiesību padomē, ir pašas cilvēktiesību koncepcijas aizskārums un bīstams solis atpakaļ, kas kaitētu tās uzticamībai,” viņš sacīja. “Valdībai būtu intensīvi jāsadarbojas ar valstīm, kuras iepriekš ir atturējušās, lai panāktu atbalstu ANO vērtībām.”
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Krievijas armija spīdzina ukraiņus, kurus tā tur aizdomās, ka viņi ir Ukrainas puses ziņotāji, pirmdien pavēstīja ANO komisija.
Tiek iegūtas arvien jaunas liecības, ka Krievijas armija Ukrainā spīdzina mierīgos iedzīvotājus un tiem uzbrūk.
“Ir pastāvīgas liecības, ka Krievijas bruņotie spēki Ukrainā pastrādā kara noziegumus,” AVO Cilvēktiesību padomei Ženēvā apliecināja komisija. Iegūtās liecības norāda uz to, ka Krievijas bruņotie spēki spīdzina cilvēkus, kas tiek apsūdzēti, ka viņi ir Ukrainas bruņoto spēku ziņotāji.
“Dažos gadījumos spīdzināšana notika ar tādu brutalitāti, ka tas izraisīja upura nāvi” teikts paziņojumā.
Komisija tagad strādās pie tā, lai noteiktu, vai spīdzināšanas gadījumi un gadījumi, kad notikuši uzbrukumi Ukrainas infrastruktūrai, uzskatāmi par noziegumiem pret cilvēci.
“Komisija nosoda to, ka turpina notikt uzbrukumi, kas skar civilistus un medicīnas iestādes, kam ir aizsargātu institūciju statuss,” norādīja komisija.
Hersonas apgabalā Krievijas karavīri izvarojuši un veikuši seksuālu vardarbību pret 19 līdz 83 gadus vecām sievietēm, teikts ziņojumā.
Arī Ukrainai lūgts viest skaidrību par dažiem gadījumiem, kad, iespējams, notikusi slikta apiešanās ar krievu gūstekņiem. Ir ļoti svarīgi, ka tie, kas ir atbildīgi visās pusēs, tiek saukti pie atbildības, sacīja komisijas vadītājs Ēriks Mēse.
