“Krievija, pat ja gribētu, ilgākā laikā nevarēs sekmīgi uzbrukt NATO, bet…” Kažociņš brīdina, ka sabotāža un atentāti draud arī Baltijai 153
TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” ģeopolitikas eksperts Jānis Kažociņš analizē Krievijas hibrīdkara taktikas un NATO reakciju uz šādiem draudiem. Diskusijas gaitā Kažociņš uzsver, ka NATO jau ir izstrādājusi mehānismus, kā reaģēt uz hibrīdkara situācijām, atsaucoties uz pagājušā gada NATO samitu Viļņā.
“Hibrīdkara apstākļos var tikt izsaukta NATO 5. panta reakcija,” skaidro Kažociņš, atzīmējot, ka alianses dalībvalstīm ir jābūt gatavām ne tikai uz tradicionālu militāru konfliktu, bet arī uz tādiem draudiem kā sabotāža un terorisms. Viņš uzsver, ka šobrīd notiek aktīva Krievijas hibrīdkara taktiku izmantošana, tostarp infrastruktūras sabotāža un atentāti pret politiskajiem disidentiem.
Viens no aktuālākajiem piemēriem ir Somijas un Igaunijas gāzes vada sabotāža. “Zemūdens gāzes vadi tika pārrauti,” norāda Kažociņš, vēršot uzmanību uz hibrīdkara draudiem arī Baltijas reģionā. Viņš atgādina, ka Krievija izmanto visus pieejamos līdzekļus, lai terorizētu Rietumvalstis, turklāt nereti organizējot uzbrukumus disidentiem ārvalstīs. Kā piemēru viņš min atentātu Berlīnē, kur Krievijas specdienestu darbinieks Vadims Krasikovs nogalināja Gruzijas disidentu un Kremļa ienaidnieku.
“Putins ar to signalizē saviem darbiniekiem: jūs varat iet mierīgi un spridzināt, šaut Rietumvalstīs, un mēs jūs dabūsim atpakaļ,”
skaidro Kažociņš. Tas rada bīstamu precedentu, ka Krievijas režīms ir gatavs aizsargāt savus aģentus, pat ja viņi tiek notverti citās valstīs. Viņš arī kritizēja Rietumvalstis par principu trūkumu, pieļaujot šo cilvēku atgriešanos brīvībā un tādējādi radot draudus globālajai drošībai.
Kažociņš akcentē, ka hibrīdkara draudi liek Latvijai stiprināt savu drošības sistēmu, īpaši iekšlietu struktūras, kuras pēdējos gados ir atstātas novārtā. “Mūsu pirmā aizsardzības līnija ir Iekšlietu ministrijas struktūras, un ļoti apsveicami, ka premjere šo drošību liek pirmajā vietā,” atzinību pauž Kažociņš. Viņš bilst, ka Nacionālie bruņotie spēki ir labi finansēti, taču iekšlietu sistēmas joprojām jāstiprina, lai nodrošinātu valsts iekšējo drošību pret hibrīdkara apdraudējumiem.
Kopsummā Kažociņš aicina būt modriem un gataviem reaģēt uz Krievijas hibrīdkara metodēm, kas, iespējams, turpināsies ilgākā laika posmā. “Krievija, pat ja gribētu, ilgākā laikā nevarēs sekmīgi uzbrukt NATO,” tomēr viņš atgādina, ka terorisms un sabotāžas taktikas jau tiek aktīvi izmantotas.
