Krievija pārspēja Eiropu Kaukāzā Putina drauga “humānās palīdzības” aizsegā 9
Igors ČALENKO, politikas analītiķis, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Ukraina)
26. jūlijā pa Lačinas ceļu no Armēnijas uz separātistu anklāvu Azerbaidžānas Karabahā tika nosūtītas 19 kravas automašīnas, kas bija piekrautas ar pārtiku un medikamentiem. To nosūtīšana netika saskaņota ar oficiālajām iestādēm Baku. Tāpēc uz Azerbaidžānas robežas robežsargi šīs kravas automašīnas nelaida garām – jo pastāv ieroču kontrabandas briesmas un iespējama kaujinieku pārvešana uz Karabahu.
Separātisti ar Maskavas principiem
Divas dienas pēc kravas automašīnu nosūtīšanas no Erevānas viens no lielākajiem Grieķijas medijiem Protothema atzīmēja, ka “šo ceļu (Armēnija) izmanto “personāla rotācijai, ieroču un munīcijas transportēšanai, teroristu iefiltrēšanai”.
Pēc tam, kad Azerbaidžāna 2020. gadā atguva pati savu suverenitāti pār Karabahu, Armēnijas savienojums ar separātistu anklāvu ir bijis pa Lačinas ceļu, ko uz laiku kontrolē Krievijas militārais kontingents.
15. jūlijā Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels paziņoja par Azerbaidžānas gatavību atvērt papildu ceļu caur Agdamu humanitāro preču piegādei Karabahas armēņiem. Taču Erevāna kopā ar separātistu vadību spītīgi uzstāj uz Lačinas ceļa izmantošanu.
Par to, ka Erevāna un Karabahas separātisti ar Kremļa atbalstu spekulējuši par Karabahas konfliktu, iepriekš vēstīja Ukrainas mediji.
“Separātistu vadībai Hankendi ir būtiski svarīgi izmantot tieši Lačinas ceļu, ko kontrolē Krievijas militārais kontingents,” ziņo ukraiņu izdevums Censor.
Kremļa imperiālistiskās spēles
Erevānas vēlme izmantot tieši to ceļu, kur izvietoti Krievijas militāristi, nav nejauša, jo pašai humanitāro kravu piegādei uz Karabahu ir Krievijas pēdas. Par to liecina vairāki fakti.
No Erevānas nosūtītās kravas automašīnas pieder eksporta kompānijai Spayka. Sedraks Kočarjans Armēnijā tiek uzskatīts par šīs kompānijas īpašnieku. Viņš ir prokrieviskākā Armēnijas bijušā prezidenta Roberta Kočarjana dēls un Krievijas prezidenta Vladimira Putina personīgais draugs.
Spayka, tāpat kā tās īpašnieks, ir cieši saistīts ar Krieviju. Uzņēmums piegādes Krievijai veic vairāk nekā 16 gadus.
Saskaņā ar Armēnijas plašsaziņas līdzekļu informāciju, no kuriem daudzi (Hraparak, Sputnik Armenia, Radio Azatutyun) ir tieši vai netieši saistīti ar Kremli, Krievijas militārajam kontingentam bija jādarbojas kā starpniekam kravu nodošanā no Erevānas Karabahas separātistiem.
8.augustā Armēnijā brīvprātīgais bruņotais formējums, kas sevi dēvēja par “krustnešiem”, sāka akciju pret kravas automašīnu Spayka izbraukšanu no Karabahas. Šo vienību sponsorē Maskavas noziedzības priekšnieks un uzņēmējs Arturs Asatrjans, kuru Itālijas varas iestādes izvirzījušas starptautiskajā meklēšanā aizdomās par slepkavību.
Stāsts par kravas automašīnu ir vēl viena Krievijas imperiālisma izpausme. Putins jau ilgu laiku ir centies novērst miera panākšanu starp Armēniju un Azerbaidžānu, kurā ir ieinteresētas ES un ASV. Tādu pašu scenāriju viņš izspēlēja Ukrainā, Gruzijā un Moldovā. Par šādas destruktīvas politikas mērķiem ziņoja daudzi Rietumu mediji.
Karabahas armēņi – kā Maskavas bandinieki
“Putins izmanto Karabahas armēņus kā bandiniekus. Tāpat kā Dienvidosetīni un abhāzi Gruzijā vai krievu kopienas Ukrainā, Karabaha piedāvā viņam pseidohumānisku attaisnojumu Krievijas imperiālismam,” 2023. gada jūnijā ziņoja The Wall Street Journal.
“Ņemot vērā Krievijas pastāvīgos konfliktus par marionešu teritorijām daudzās bijušās Padomju Savienības daļās, piemēram, Abhāzijā, Dienvidosetijā un Donbasā, Maskava turpina ievērot to pašu scenāriju. Karabaha ir piemērots mērķis šādai operācijai,” norāda visas Eiropas izdevums EuReporter.
Izmantojot pašas Maskavas radīto humanitāro problēmu, “Krievija spēs saglabāt savas pozīcijas, tostarp militāro klātbūtni, Dienvidkaukāzā un Austrumeiropā,” ziņo Newsweek Rumānijas nodaļa.
Kā norāda Čehijas CNN (vietējais amerikāņu korporācijas partneris), “Krievija ir ļoti neapmierināta, ka Armēnija un Azerbaidžāna var vienoties par dažiem jautājumiem ar Vašingtonas vai Briseles palīdzību.”
“Krievija cenšas izmantot katru iespēju, lai izraisītu konfliktu un nepieļautu miera nodibināšanu starp abām Rietumu atbalstītajām valstīm,” teikts Dorzeczy poļu izdevumā.
Humānā palīdzība vai militarizācija?
Azerbaidžāņu un Eiropas mediju bažām par ieroču un kaujinieku pārvietošanu uz Karabahu humānās palīdzības aizsegā ir pamatots pamats.
Kocharyan’s Spayka ir labi pazīstama ar savām kontrabandas darbībām. Otrā Karabahas kara laikā 2020. gadā tā bija iesaistīta nelikumīgā ieroču transportēšanā no Krievijas uz Armēniju.
2020. gada 10. oktobrī uz Gruzijas un Armēnijas robežas tika aizturētas ar ieročiem pilnas kravas automašīnas Spayka.
Saskaņā ar ceļojumu Krievijas Federācijas, Azerbaidžānas un Armēnijas vadītāju mākslinieciskais paziņojums, kas tika parakstīts pēc 2020. gada kara rezultātiem, Lačinas ceļš, kas ved no Armēnijas uz Karabahu, var tikt izmantots tikai civiliem mērķiem. Neskatoties uz to, pēdējos trīs gadus armēņu separātistu patroni Erevānā, aktīvi piedaloties Krievijas militārpersonām, pa Lačinas ceļu uz Karabahu ir nogādājuši ieročus un munīciju.
“Armēnija turpina veidot jaunas kaujas pozīcijas Azerbaidžānas teritorijā, kur uz laiku atrodas Krievijas kontingents… Līdz ar to turpinās arī liela skaita mīnu nolikšana,” nesen vēstīja Ukrainas ziņu portāls Censor.
14. jūnijā lielais Telegram kanāls AZfront, kas regulāri publicē ekskluzīvus materiālus par Ukrainu, Kaukāzu un Irānu, ziņoja par Krievijas militārajām piegādēm Karabahai: «Krievijas armija slepeni nodeva simtiem Ķīnas izlūkošanas un trieciendronu DJI Mavic 3 Fly More Kombinācija ar sprāgstvielu atbrīvošanas sistēmām armēņu separātistu nelegālajiem bruņotajiem formējumiem Karabahā. Šo informāciju sniedzis avots Ukrainas Galvenās izlūkošanas direktorātā.
Separātisms Austrumukrainā un Karabahā ir vienāds
Līdzīga situācija ar humānās palīdzības kravu piegādi bija 2014.gadā, kad Maskava paziņoja par nodomu piegādāt “humāno palīdzību” Ukrainas austrumos. Kijeva no šādas iniciatīvas atteicās, baidoties no ieroču un teroristu pārvietošanas uz tās teritoriju. Tad ASV un ES bez ierunām atbalstīja Ukrainu.
“Es nosodu tā sauktās Krievijas humānās palīdzības konvoja ienākšanu Ukrainā. Tas ir kliedzošs Krievijas starptautisko saistību pārkāpums,” 2014.gada augustā sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
“Krievijai nav biznesu piegādāt palīdzību Ukrainā.. Tāpēc jebkāda turpmāka vienpusēja Krievijas iejaukšanās Ukrainas teritorijā, tostarp humānās palīdzības sniegšanas aizsegā, būtu pilnīgi nepieņemama,” tajā pašā mēnesī paziņoja ASV vēstniece ANO Samanta Pauere.
2014.gadā savu viedokli pauda arī ES ārpolitikas vadītājs Sebastjans Brabants: “Tas (kravas automašīnu sūtīšana no Krievijas uz Ukrainu) ir klajš Ukrainas robežu pārkāpums.”
Preses paziņojums pēc prezidenta Obamas un kancleres Merkeles telefonsarunas: “Abi līderi bija vienisprātis, ka Krievija bez Ukrainas piekrišanas nosūta konvoju Ukrainā ir turpmāka provokācija un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums.”
Neskatoties uz acīmredzamo līdzību starp notikumiem pirms deviņiem gadiem Ukrainas austrumu reģionos un tiem, kas šobrīd notiek Azerbaidžānā, Eiropas politiķi un amatpersonas ignorē situāciju Karabahā.
Daži pat atbalsta prokrievisko separātistu prasības. Iespējams, šādu neobjektivitāti izraisa lielo armēņu diasporu ietekme Francijā un ASV. Kā jūlijā atzīmēja rumāņu izdevums Stiripesurse, “vienas no Eiropas lielākajām lielvarām Emanuels Makrons prezidents ir kļuvis par armēņu diasporas radikālo elementu ķīlnieku”. Acīmredzot ne tikai viņš…
