Krievija pārpludinājusi Rietumus ar spiegiem un slepkavām. Putina risinājums diemžēl bija gudrs 206
Krievijas diktators Vladimirs Putins apzināti neslēdza robežas, krieviem bēgot no mobilizācijas. Tad Krievijas aģenti varēja iekļūt Eiropā, lai kompensētu zaudējumus, ko radīja Krievijas “diplomātiskā korpusa” masveida izraidīšana, kad sākās lielais Krievijas iebrukusms Ukrainā. Par to raksta Wall Street Journal, atsaucoties uz Eiropas amatpersonām.
Iebrukuma sākumā Putins daudziem augstākajiem FSB līderiem noteica mājas arestu, jo viņi slikti novērtēja Ukrainas pretošanos. Turklāt Eiropas valstis izraidīja aptuveni 400 Krievijas “diplomātu”, no kuriem daudzi tika turēti aizdomās par spiegošanu.
Rakstā tiek spriests par to, ka arvien vairāk krievu visā pasaulē tiek atrasti miruši, un par to, vai Kremlis varētu būt saistīts ar Krievijas pilsoņu nāvēm ārvalstīs.
Eiropas drošības analītiķi norāda, ka Krievu spiegu tīkls ir atguvis uzticamību un ietekmi pēc neveiksmes iebrukuma sākumā.
Bēgšana no mobilizācijas.
Putins turēja atvērtas Krievijas robežas, ļaujot simtiem tūkstošu krievu izvairīties no mobilizācijas un bēgt uz Eiropu, Vidusāziju un Kaukāzu.
Nedēļas laikā uz Eiropas Savienību devās 66 000 krievu, uz Kazahstānu gandrīz 100 000.
Krievu slepenie aģenti devās viņiem līdzi, lai atjaunotu diplomātu izraidīšanas dēļ novājinātās spiegu rindas.
Putins kā bijušais VDK pulkvedis jau sen teica, ka medīs krievu pārbēdzējus: “Lai ko viņi saņemtu pretī, šos trīsdesmit sudraba gabalus, viņi ar tiem aizrīsies,” viņš teica vienā no preses konferencēm, atbildot uz jautājumu, vai viņš parakstīs pavēli likvidēt nodevējus.
Amerikas un Eiropas izlūkdienestu amatpersonas ziņo, ka
Putina spiegu aģentūras tagad kļūst arvien nekaunīgākas un radošākas,
apspiežot domstarpības ārvalstīs, bet robežas starp krievu izlūkdienestiem kļūst arvien neskaidrākas, apgrūtinot vainīgo noteikšanu.
Viņi arī arvien vairāk iesaista operācijās ārvalstu pilsoņus. Piemēram, pagājušajā gadā Lielbritānijā apsūdzēti spiegošanā Maskavas labā tika pieci bulgāri, kuri, cita starpā, izspiegoja krievu trimdiniekus Londonā.
Vikipēdijā ir atjaunināts saraksts ar nosaukumu “Aizdomīgie Krievijas uzņēmēju nāves gadījumi (2022–2024)”, kurā jau ir 51 vārds.
Daži Krievijas uzņēmēji tika atrasti pakārušies Londonā, citi noslīkuši Puertoriko. Viens no Putina partijas “Vienotā Krievija” deputātiem nokritis no jumta kādā Indijas viesnīcā, un 46 gadus vecais izglītības ministra vietnieks nomira no nezināmas slimības pēc atgriešanās no Kubas.
Uz šīm slepkavībām nav acīmredzamu Kremļa pirkstu nospiedumu. Vismaz ne kā “Vagner” līdera Jevgeņija Prigožina aviokatastrofas vai opozicionāra Alekseja Navaļnija pēkšņās nāves gadījumā.
Viens no pēdējiem skaļajiem mistiskās nāves gadījumiem bija Krievijas pilota Maksima Kuzminova slepkavība Spānijā,
vinš ar Krievijas helikopteru bija pārbēdzis uz Ukrainu. Par to viņš saņēma 500 000 dolāru atlīdzību un mudināja citus krievus sekot viņa piemēram. Februārī Spānijas kūrortpilsētā Villahojosā ar 12 šautām brūcēm viņš tika atrasts miris.
Spānija nav identificējusi aizdomās turamo, taču izmeklētāji uzskata, ka slepkavību pasūtījis Kremlis, žurnālistiem sacīja izmeklēšanā iesaistītā amatpersona.
Maskava vismaz uz pārbēdzēja slepkavību atbildēja atzinīgi. Krievijas ārējās izlūkošanas vadītājs Sergejs Nariškins paziņoja, ka “šis nodevējs un noziedznieks kļuva par morālu līķi tieši tajā brīdī, kad plānoja savu netīro un briesmīgo noziegumu.”
Kuzminova mafijas slepkavība iekļaujas jaunā spiegu kara gaitā starp Krieviju un Rietumiem,
teikts WSJ rakstā. Žurnālisti atzīmē, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie ir pastiprinājuši centienus palielināt pārbēdzēju plūsmu no Krievijas. Savukārt Kremlis centās nomedīt savus “nodevējus”, lai nepieļautu jaunus bēgļus, kuriem ir vēlme sekot saviem veiksmīgajiem priekšgājējiem.
Ukrainas izlūkdienesti izveidoja diennakts uzticības tālruni “Es gribu dzīvot” Krievijas karavīriem, kuri vēlas padoties. Vairāk nekā 260 krievu izmantojuši šo iespēju, un vēl 26 000 zvanīja uz šo uzticības tālruni. Un pēc Kuzminova bēgšanas zvanu plūsma palielinājās par 70%.
CIP arī izplatīja videoziņu, aicinot krievus, īpaši drošības darbiniekus, sadarboties ar Vašingtonu. Šie videoklipi ir saņēmuši desmitiem tūkstošu skatījumu. Līdzīgi aicināja Lielbritānijas izlūkdienests. Jo īpaši Francija un Šveice nodrošināja patvērumu krievu bēgļiem.
