Krievijā parādās arvien vairāk “vārtu uz elli”: zinātniekiem, iespējams, izdevies atrisināt, kāpēc tā 0
Pirms aptuveni desmit gadiem Krievijas Arktikas daļā parādījās milzīgs krāteris. To apjoza augsnes un ledus bluķi, kas liecināja, ka dziļi zem zemes noticis spēcīgs sprādzienu, ziņo CNN.
Kopš 2014. gada šādu krāteru skaits pieaudzis līdz 20, tie izkaisīti Jamala pussalas un Gidanas attālajos reģionos Sibīrijas ziemeļrietumos.
Pēdējais šāda veida krāteris tika atklāts šī gada augustā.
Visu šo laiku zinātnieki nespēja izskaidrot šādu krāteru rašanās procesu mūžīgajā sasalumā.
Radās hipotēzes par meteorītu triecieniem un pat citplanētiešu vizītēm.
Tagad fiziķu, inženieru un citu ekspertu komanda apgalvo, ka beidzot ir atrisinājusi “elles vārtu” noslēpumu. Komandas secinājumi liecina, ka caurumi veidojas cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu un reģiona specifiskās ģeoloģijas dēļ.
Tiek uzskatīts, ka šādi krāteri veidojas, kad zem tundras virsmas iesprostotās gāzes uzkrājas pazemē, kā rezultātā virspusē veidojas kalns. Kad spiediens no apakšas sasniedz maksimumu, kalns eksplodē un izdala gāzes, visbiežāk metānu.
Tomēr joprojām ir diskusijas par to, kā tieši veidojas spiediens un no kurienes rodas gāze.
Pētījuma autore, Kembridžas universitātes ķīmijas inženiere Ana Morgado pastāstīja, ka viņas komanda problēmas risināšanai piegāja kā īsti detektīvi. Sākumā komanda izskatīja iespēju, ka sprādzienus varētu izraisīt ķīmiskas reakcijas, taču šo versiju ātri noraidīja.
“Mums nebija pierādījumu, ka šie sprādzieni varētu būt kaut kā saistīti ar ķīmisku degšanu,” saka Morgado.
Vienīgā iespēja bija fizisks spiediens, līdzīgi kā pārpumpētās riepās.
Atrisinājuma atslēga slēpās šīs konkrētās Sibīrijas teritorijas sarežģītajā ģeoloģijā.
Zinātnieki uzskata, ka zem zemes atrodas milzīgs mūžīgā sasaluma slānis – augsnes, akmeņu un nogulumu sakopojums, ko satur ledus. Zem tā atrodas “metāna hidrātu” slānis, metāna cietā forma. Starp tiem ir neparastas, gandrīz metru biezas kabatas ar ļoti sāļu ūdeni, kas nesasalst.
Planētas sasilšana izraisa augsnes virskārtas atkušanu, liekot kūstošajam ūdenim cauri mūžīgajam sasalumam iesūkties sāļā ūdens kabatās. Problēma ir tā, ka kabatās nav pietiekami daudz vietas papildu ūdens porcijām, tāpēc tās uzbriest un spiediens palielinās. Zemes virspusē zeme sāk plaisāt, kas izraisa spiediena izlādi un bojā metāna hidrātus. Tieši tas galu galā izraisa eksplozīvu gāzes izplūdi.
Pētījums arī parādīja, ka viss šis process var ilgt gadu desmitiem, pirms notiek sprādziens.
Citi zinātnieki nav tik pārliecināti, ka mīkla ir atrisināta.
Maskavas Skolkovas Zinātnes un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jevgēņijs Čuvilins, kurš gadiem ilgi pētījis krāterus, sacīja, ka pētījuma ideja ir “jauna”, taču nepiekrī idejai par reģiona ģeoloģiju.
Viņš teica, ka vēl ir daudz darāmā, lai palīdzētu atrisināt noslēpumus par to, kā tieši šis process norisinās.
