Krievija palielina tēriņus, lai spodrinātu savu tēlu ārvalstīs 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis lēmumu, saskaņā ar kuru tiks palielināts Ārlietu ministrijas paspārnē esošās Federālās aģentūras Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemju tautiešu un starptautiskās humanitārās sadarbības lietās jeb tā dēvētās “Rossotrudničestvo” budžets.
Mērķis šādam solim ir uzlabot Krievijas tēlu ārvalstīs, kā arī no valsts kases atvēlēt lielāku naudu kultūras un izglītības projektu īstenošanai ārzemēs jeb izvērst tā dēvēto maigo varu. Aģentūras pašreizējas budžets ir divi miljardi rubļu (vairāk nekā 33 miljoni latu), taču līdz 2020. gadam paredzēts to palielināt līdz 9,5 miljardiem rubļu (gandrīz 159 miljoniem latu), ziņo laikraksts “Kommersant”.
Kā skaidro izdevums “The Moscow Time”, šobrīd lielākā daļa no ĀM pakļautībā esošās aģentūras budžeta tiek piešķirta starptautiskajām organizācijām, piemēram, Pasaules bankai, kura to tālāk izmanto pēc saviem ieskatiem. “Tādējādi Krievija ne tikai zaudē kontroli par to, kur šī nauda tiek novirzīta, bet arī neizpelnās nekādu starptautisko atzinību par šiem ieguldījumiem,” Krievijas medijiem sūkstījies kāds aģentūras darbinieks.
“Pērn Krievijas Finanšu ministrija caur dažādām starptautiskajām organizācijām iztērēja vairāk nekā 500 miljonus dolāru,” stāstījis aģentūras pārstāvis, kurš gribējis saglabāt anonimitāti.
“Āfrikā neviens nezina, ka viena no tās donorvalstīm ir Krievija. Mēs ieguldām naudu visā pasaulē. Taču, tā kā tas tiek darīts caur starptautiskajām organizācijām, mēs nezinām, kur mūsu nauda aizceļo.” Viņš, piemēram, uzskaita, ka ik gadu Krievija izglītības projektiem Mozambikā, Vjetnamā un Angolā tērē 32 miljonus dolāru, tāpat tā 50 miljonus dolāru atvēlējusi dažādu projektu finansēšanai nabadzīgākajās Āfrikas valstīs. Tāpēc tagad “Rossotrudničestvo” rosina pārskatīt tēriņus un naudu ieguldīt vietās, no kurienes Krievija gūtu tiešu labumu. Kā piemērus aģentūras vadītājs Konstantīns Kosačovs minējis Tadžikistānu un Kirgizstānu, kur, atbalstot profesionālās izglītības programmas, Krievija varētu pievilināt izglītotus imigrantus. “Mēs mēģināsim radīt tādu modeli, no kura labumu gūst ne tikai naudu saņēmušās valstis, bet arī Krievijas tēls,” uzsvēris Kosačevs.
Vienlaikus Krievija tā dēvēto maigo varu izmanto savas ietekmes stiprināšanai konkrētajā valstī. Pērn ar plašu pētījumu par Krievijas “maigo varu” Baltijā klajā nāca Britānijas politisko pētījumu centrs “Chatham House”. Tas secināja, ka Maskava dažādu kultūras un izglītības projektu aizsegā mēģina iedragāt Latvijas politisko un ekonomisko stabilitāti. Turklāt īpaši viegli to Krievijai ir paveikt, ņemot vērā Latvijā izplatīto korumpētību. Pētījuma autore lietuviešu politoloģe Agnija Griga uzsvēra, ka Latvijai, pirmkārt, jāizskauž korupcija, lai veiksmīgi stātos pretī Krievijas “maigās varas” draudiem.
