Krievija palielina savu armiju līdz 1,5 miljoniem karavīru, norādot uz “draudiem” pie tās robežām 289
Krievija nolēmusi palielināt savu aktīvo karavīru skaitu līdz 1,5 miljoniem, norādot uz “draudiem” pie tās robežām un “Rietumu naidīgumu”, paziņojis Kremlis.
Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien parakstīja dekrētu, kas paredz palielināt karavīru skaitu par 180 000, padarot Krievijas armiju par otro lielāko pasaulē, atpaliekot tikai no Ķīnas, kurā ir 2 miljoni aktīvo karavīru, raksta izdevums DailyMail.
“Šis lēmums ir pieņemts, ņemot vērā mūsu valstij esošos draudus gar tās robežām. Tas ir saistīts ar ārkārtīgi naidīgo situāciju pie rietumu robežām un nestabilitāti pie austrumu robežām,” norādīja Kremlis.
Šī ir jau trešā reize, kad Putins ir pavēlējis palielināt karavīru skaitu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24.februārī.
Pēc Putina teiktā, Ukrainā atrodas gandrīz 700 000 Krievijas karavīru.
Neviens no abiem konfliktējošajiem spēkiem regulāri nepublisko datus par zaudējumiem, taču neatkarīgi avoti lēš, ka abās pusēs kopš kara sākuma 2022. gadā ir desmitiem tūkstošu mirušo un ievainoto.
Krievija jau sen ir sūdzējusies par draudiem pie savām robežām, galvenokārt saistībā ar NATO paplašināšanos. NATO uzsver, ka tā ir aizsardzības alianse un nemeklē konfrontāciju ar Maskavu, norādot, ka pieaugošās spriedzes iemesls ir Krievijas “agresīvā uzvedība” pret tās kaimiņvalstīm.
Tiek prognozēts, ka Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis nākamnedēļ apspriedīs jautājumu, vai atļaut Ukrainai izmantot tālas darbības raķetes Krievijas teritorijā, lai atturētu no iebrukuma un mainītu kara gaitu.
Putins brīdināja, ka Rietumi nonāks karā ar Maskavu, ja tiks mainīta to politika attiecībā pret raķešu izmantošanu Krievijas teritorijā. Kremļa saimnieka bažas ir saprotamas: ja tiks atcelti esošie ierobežojumi, Krievijas aviobāzes un loģistikas centri kļūs neaizsargāti pret Ukrainas uzbrukumiem,
Saskaņā ar ASV avotiem, Baidens vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu.
Pieaugot spriedzei, Krievija paziņoja, ka ir “pilnībā gatava” atsākt kodolizmēģinājumus Arktikā. Šī teritorija kodolizmēģinājumiem nav izmantota kopš 1990. gada oktobra, kad Padomju Savienība izbeidza visus turpmākos izmēģinājumus.
