Krievija paaugstina vēstures lomu valsts politikā 0
Vakar Maskavā Krievijas prezidenta Vladimira Putina patronāžā tika atjaunota Krievijas Vēsturiskā biedrība, kas līdz 1917. gadam Krievijas impērijā jau pastāvēja, taču cara aizbildniecībā. Latviešu vēsturnieku ieskatā, tas liecina, cik lielu vērību Krievija piegriež vēsturei kā ideoloģijas instrumentam.
Krievijas Vēsturisko biedrību vadīs Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins, PSRS VDK Minskas Augstākās skolas absolvents un reizē ekonomists pēc izglītības. Nariškins vēstures lietās jau iemēģinājis roku 2009. gadā, kļūstot par Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas komisijas pretdarbībai vēstures falsifikācijām par sliktu Krievijas interesēm vadītāju. Par spīti skaļajam pieteikumam, komisija ar aktīvu darbību tā arī neizcēlās un šogad bez liekas publicitātes ar aizejošā prezidenta Dmitrija Medvedeva lēmumu savu darbību beidza. Krievijas Vēsturiskā biedrība būs tās iesāktā darba turpinātāja, tikai jau Vladimira Putina paspārnē. Atskaitot pētniecisko un izglītojošo darbību, institūcija grasās turpināt ”falsifikāciju atmaskošanu”, jo, augot interesei par vēsturi, pagātnes notikumu atspoguļojums jaunajās grāmatās bieži ejot līdzās faktu falsifikācijai. Laikrakstam ”Vedomosti” kāda Krievijas Valsts domes vadībai tuva persona sacījusi: ”Biedrība cīnīsies par to, lai mācību grāmatās un citos avotos, kuri var tikt uztverti kā uzticami, neiekļūtu neuzticama informācija.”
Putins par atjaunotās biedrības patronu kļuvis pēc Nariškina lūguma. Oficiālajā dibināšanas paziņojumā sacīts, ka Krievijas Vēsturiskās biedrības darbībā paredzēts iesaistīt ne vien akadēmiskos vēsturniekus, bet arī izdevējus, kinematogrāfistus un mākslas zinātniekus, bet finansiālo atbalstu esot gatavi sniegt virkne uzņēmēju. Krievijas prese zina stāstīt, ka biedrības atjaunošanas entuziaste ir arī Krievijas Valsts domes aparāta vadītāja, bijusī Krievijas prezidenta runu rakstītāja ar jurista izglītību Džahana Polijeva.
Ņemot vērā apaļo gadskārtu kopš 1812. gada Napoleona iebrukuma atvairīšanas, šis gads Krievijā pasludināts par ”vēstures gadu”.
Jāpiebilst, ka maija beigās par Krievijas kultūras ministru tika iecelts vēsturnieks Vladimirs Medinskis, par kuru viņa kolēģis Krievijā plaši pazīstamais profesors Andrejs Zubovs publiski izteicies, ka Medinskim raksturīga ”pilnīga Krievijas vēstures apoloģētika”, proti, vienu faktu pārspīlēta izcelšana un citu noklusēšana, ja vien tas ir valsts interesēs.
Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Nariškins pirms dažām dienām intervijā laikrakstam ”Kultura” uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai “Krievijas vēstures gads” nepaliktu tikai vienreizējs pasākums, bet sāktu ilglaicīgu tradīciju. Runājot par Krievijas Vēsturiskās biedrības atjaunošanas ideju, viņš norādījis, ka tā briedusi jau sen: ”Mēs turpināsim tās labākās tradīcijas un droši vien ieviesīsim arī savējās, laikam atbilstošas”. Cara laikos 1866. gadā dibinātās biedrības galvenais uzdevums bija vākt ar valsts vēsturi saistītus materiālus un tos publicēt.
”Tas ir vēl viens piemērs tam, ka Krievijas Federācijas administrācija nopietni izturas pret vēsturi kā pret ļoti svarīgu valstiskās ideoloģijas instrumentu,” komentējot Latvijas kaimiņvalstī notiekošo, saka Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs. Viņaprāt, biedrības galvenais uzdevums varētu būt Krievijai labvēlīga vēstures notikumu interpretācija nolūkā stiprināt lielvalstiskuma ideju. Ja tā, tad droši vien biedrības pētījumos būs runa arī par Krievijas kaimiņiem, bijušajām impērijas sastāvdaļām. Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons vērš uzmanību uz to, ka biedrība grasās piesaistīt arī kinematogrāfistus un izdevējus. Tātad prognozējama koncepcijas ”Padomju Savienība – atbrīvotāja” aizvien lielāka popularizēšana arī filmās un literatūrā nolūkā izmantot to Krievijas sabiedrības saliedēšanai.
