Krievija oficiāli izstājusies no Atvērto debesu līguma 19
Krievija sestdien oficiāli izstājusies no Atvērto debesu līguma, kas ļāva veikt novērošanas lidojumus virs militārajiem objektiem, stājoties spēkā attiecīgam likumam.
Krievija jūnijā paziņoja, ka izstāsies no līguma. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija maijā informēja Maskavu, ka ASV neplāno atkal pievienoties Atvērto debesu līgumam, no kura bijušā prezidenta Donalda Trampa administrācija izstājās pagājušajā gadā.
1992.gadā parakstītais Atvērto debesu līgums stājās spēkā 2002.gadā un ietvēra vairāk nekā 30 dalībvalstis eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā, tostarp ASV un Krieviju. Līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos.
Līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs tā dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm.
Pēc līguma idejas, jo vairāk konkurējošās armijas zinās viena par otru, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies savstarpējos konfliktos. Taču valstis arī izmanto šos lidojumus, lai izpētītus savu pretinieku vājās vietas.
Vienošanās dalībvalstis kopš 2002.gada veikušas vairāk nekā 1500 novērošanas lidojumu.
ASV no Atvērto debesu līguma izstājās pagājušajā gadā. Tramps šādu rīcību pamatoja ar to, ka Maskava līgumu pārkāpj.
Reaģējot uz ASV izstāšanos, arī Krievija paziņoja, ka izstāsies no šī līgumu, taču lika saprast, ka varētu palikt līguma dalībvalsts, ja līgumam atkal pievienotos ASV.
Krievija ir noliegusi, ka būtu pārkāpusi šo līgumu, un cerēja, ka Baidens mainīs Trampa lēmumu. Taču arī Baidena administrācija ir apsūdzējusi Maskavu līguma pārkāpšanā.
