Krievijā notiks plašākie manevri – “Vostok – 2018” – kopš padomijas sabrukuma 10
Rīt, 11.septembrī, milzīgā teritorijā Krievijas austrumos sākas militārās mācības “Vostok – 2018”, vērienīgākie militārie manevri kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kuros iesaistīti aptuveni 300 000 karavīru un tūkstošiem lidaparātu un bruņutehnikas. Manevros Krievijas teritorijā pirmo reizi piedalīsies arī Ķīnas un Mongolijas bruņoto spēku vienības.
Mācības notiks gandrīz visos centrālā un austrumu kara apgabala poligonos. Cugolas poligonā Krievijas, Mongolijas un Ķīnas pierobežā mācībās tiks izmantota kaujas munīcija. Manevros piedalīsies Klusā okeāna un Ziemeļu flote, tiks iesaistīti arī desanta spēki. Pērn manevros “Zapad – 2017”, kas notika Krievijas rietumu apgabalos un Baltkrievijā, pēc Maskavas informācijas, piedalījās 12 700 karavīru. NATO pārstāvis norādīja, ka Krievijas oficiālajā informācijā manevru mērogs ir samazināts un tajās varētu būt piedalījušies vairāk nekā simt tūkstoš karavīru.
Atbildot uz Krievijas manevriem, NATO (tulkojumā – Ziemeļatlantijas līguma organizācija) rīko mācības “Trident Juncture 18” ar 40 000 karavīru, 10 000 bruņumašīnu, 130 lidaparātu un 70 karakuģu piedalīšanos no vairāk nekā 30 valstīm, kas notiek Norvēģijā, Islandē, Atlantijas okeānā un Baltijas jūrā. Mācībās paredzēta šaušana ar kaujas munīciju, kā arī komandpunktu un sakaru centru darbības koordinācijas pilnveidošana.
Gan Krievijas, gan NATO rīkotās militārās mācības ir ļoti nopietni pasākumi, abām pusēm skaidri darot zināmu: mēs esam gatavi karam, atzīmē ASV atvaļinātais admirālis Džeimss Stavridis, bijušais NATO spēku komandieris Eiropā. Ķīnas un Krievijas piedalīšanās kopējos manevros ir skaidrs vēstījums Rietumiem: Pekina un Maskava ir gatavas militāri sadarboties pret NATO un ASV Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā. Kā atzīmē admirālis Stavridis, militārās mācības Krievijas austrumos sākotnēji tika iecerētas kā atturēšanas pasākums nevis pret NATO, bet Ķīnu. Pekinai saduroties ar ASV prezidenta Donalda Trampa spiedienu pret Ķīnas ekspansiju Dienvidāzijas jūrās un tarifu ieviešanu tirdzniecībā, Ķīnas prezidents Sji Dziņpins atradis kopīgu valodu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šobrīd Krieviju un Ķīnu vieno pretstāve ASV sankcijām un vēršanās pret Amerikas militāro varenību, taču Maskavas un Pekinas ilgtermiņa sadarbība ir apšaubāma.
Kā intervijā aģentūrai “Bloomberg” atzīmē admirālis Stavridis, mācības “Trident Juncture 18” var uzskatīt par “pārbaudes eksāmenu” NATO jaunajai ātrās reaģēšanas vienībai, lai spētu dažu dienu laikā izvietot NATO kaujas vienības Baltijas valstīs Krievijas iebrukuma atvairīšanai. Ātrās reaģēšanas spēku pamatā ir Vācijas vienība, kas var iesaistīties kaujā 48 stundu laikā, kā arī Nīderlandes un Norvēģijas karavīri. NATO spēku kaujas gatavība šodien ir daudz augstākā līmenī nekā pirms desmit gadiem. Manevros “Trident Juncture 18” piedalās arī augstas sagatavotības militārie spēki no Zviedrijas un Somijas, valstīm, kas nav NATO sastāvā, bet ir cieši sadarbības partneri. Krievija ir nobažījusies par Zviedrijas un Somijas partnerību ar NATO, taču Stokholmas un Helsinku tuvināšanos NATO ir izraisījusi Kremļa agresīvā politika pēdējos gados.
Rietumu un Krievijas pretstāvei saasinoties, ir svarīgi novērst nejaušas sadursmes draudus, atzīmē admirālis Stavridis. Krievijā pēc Krimas aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā vērojami kareivīga patriotisma uzplūdi. NATO mācību vēstījums ir stingrs apliecinājums Krievijas kaimiņvalstīm – Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai un Norvēģijai, kā arī NATO partnerēm Somijai un Zviedrijai, ka NATO tās aizstāvēs, ja būs nepieciešams.
