Viltus ziņa: Jāņi Latvijā ir neonacistu svētki, īpaši populāri pēc PSRS sabrukuma 25
Laikā, kad Latvijā gatavojās Jāņu svinībām, savu artavu šim pasākumam nolēma dot arī Krievijas propagandas medijs “Sputņik”, dodot vārdu savam pastāvīgajam autoram Armenam Gasparjanam. Lūk, viņa komentārs, kas dzirdams “Sputņik Radio”, bet tā fragmenti lasāmi arī interneta vietnē. A. Gasparjans: “Rīgā šobrīd tiek atzīmēti saulgriežu svētki, taču tie ir interesanti ne jau ar zāļu tirgu vai tautas svinībām (11. novembra) Krastmalā. Jau kādu laiku šie svētki Baltijā, tāpat kā Ukrainā, ir saistīti ar neonacistiem. Tas viss nav izdomāts Rīgā, bet nāk no postģermāņu tradīcijām, kurām Hitlera partija pievērsa ļoti lielu uzmanību. Viņi pievērsās vēsturei, sprieda par vikingiem, un attiecīgi liela uzmanība tika pievērsta pagāniskajām tradīcijām. Tālāk tā kļuva par tādu kā starptautisku subkultūru, īpaši 70. gadu beigās – 80. gadu sākumā. Pēc PSRS sabrukuma tas atnāca arī līdz Baltijai, kur ieguva nepieredzētu atsaucību. Tas, ar kādu patosu Baltijā atzīmē saulgriežu svētkus, ne tuvu nestāv tam, kā to dara Dānijā, Zviedrijā vai Norvēģijā.”
Turpinājumā “Sputņik” autors uzdod jautājumu – kas stāv aiz šī “projekta”? Viņš spriedelē, ka nacistu kustības Baltijas valstīs kontrolē valdība un tās nedarīs neko tādu, kas varai nebūs izdevīgs. “Taču ar katru gadu arvien vairāk un vairāk cilvēku Baltijā nonāk šajā neopagānisma un pseidonacionālisma orbītā. Tā pamatā ir plaša mitoloģija, kas apmierina jebkuru gaumi. Un visa pamatā tam ir teorija, ka bija reiz tāda brīnišķīga zeme, kas vēlāk nonāca zem Krievijas okupācijas. Tas nozīmē, ka saulgriežu tradīcijas tiek piesaistītas politikai. Nekas labs no tā nesanāks,” norāda Gasparjans, kurš vēl iesaka baltiešiem iepazīties ar Trešā reiha vadītāju pozīciju, pirms piekopt pagāniskās tradīcijas.
Jāpiebilst, ka šīs fantastiskās atklāsmes “Sputņik” tomēr nolēmis nepublicēt savā interneta vietnes latviešu valodas versijā, tur ir tikai neitrāla informācija un vairāki desmiti foto par Līgo svinībām Rīgā.
Atmaskojums
“Mums šķita, ka zemākais punkts jau sasniegts, bet tad no apakšas kāds pieklauvēja,” tā par Kremļa propagandu smejoties saka žurnālisti, kas kritizē Putina politiku. Arī Armenam Gasparjanam ar savām jaunākajām atklāsmēm ir izdevies sasniegt kārtējo “dibenu”. Nav gan īsti saprotams, no kurienes viņš ņēmis savu teoriju par Jāņu tradīciju saistību ar nacismu un Hitleru, jo pat Krievijas medijos iepriekš nekas tāds nav atrodams.
Vēsturē ir vairākas liecības par to, ka svētki, ko mūsdienās sauc par Jāņiem, Latvijas teritorijā svinēti jau ļoti sen. “Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā,” 1584. gadā savā Livonijas hronikā rakstījis Baltazars Rusovs. “Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos Līgā svētkus, līgodama, diedama, priecādamās,” tā latviešu tradīciju raksturojis Garlībs Merķelis. Un, protams, daudzas latviešu tautasdziesmas, kas apdzied gan Jāņu dienas tradīcijas, gan pašus Jāņus un viņu radiniekus.
Kas tās par blēņām, ka saulgriežu svētkus Latvijā sāka svinēt tikai pēc PSRS sabrukuma? Latvijas iedzīvotāji paši labi zina, ka šie bijuši galvenie tautas svētki gan pirms kara, gan padomju laikā, pat neskatoties uz LPSR varas īslaicīgajiem centieniem tos aizliegt.
“Ja es zinātu, ka Gasparjana sirdī ir saglabājies kaut piliens armēņu kultūras, tad teiktu, ka latviešu Jāņiem piedēvēt sakaru ar nacismu ir tas pats kas armēņu skaistajiem Surba Sarkisa mīlētāju svētkiem piedēvēt turcisku izcelsmi. Aizskart citas tautas svētkus ir tas pats kas aizskart otra vecākus vai vecvecākus. Pat 21. gadsimtā, kad daudzas tradicionālās vērtības ir izļodzītas, mēs svinam savus Jāņus un zinām, ka tie ir ļoti seni. Šiem svētkiem nevar pielikt konkrētu gadu, bet tas noteikti ir senāks par kristietības ienākšanu Baltijā. Vasaras saulgrieži ir diena, kad gaisma aizpilda maksimāli iespējamo diennakts daļu. Sezonas dievība Jānis šajos svētkos iemieso gaismu, nes siltumu, kas nodrošina ne tikai labvēlīgus augšanas apstākļus visam, bet arī veicina auglību un dzīvesspēku cilvēkiem. Tie ir mūsu mīlestības svētki, un tos nekāds Gasparjans nespēs, lai cik netīru muti, sabojāt,” saka folkloras pētniece un Saeimas deputāte Janīna Kursīte.
Lai gan arī “Sputņik” autora uzsvērtajā Vācijā ir vairāki līdzīgi rituāli, tomēr daudz izplatītākas saulgriežu svinības ir Ziemeļeiropā. Piemēram, Igaunijā vasaras saulgriežus sauc par “Jaanipäev”, kas nozīmē – Svētā Jāņa diena. Taču tāpat kā latvieši, arī igauņi tos atzīmējuši vēl pirms kristietības ienākšanas. Arī igauņiem ir tradīcija dedzināt ugunskurus un lēkt pār tiem, dziedāt, dejot un dzert alu. Somi svētkus sauc senā dieva Uko vārdā par Ukonjuhlu un, tāpat kā latvieši, brauc tos svinēt uz laukiem. Ozola vietā viņiem gan ir bērzs. Zviedrijā svētki tiek svinēti starp 19. – 25. jūniju un ir izteikti tautiski. Piemēram, to laikā notiek dejošana ap ziediem rotātu stabu, tiek spēlēta tautas mūzika un dziedātas īpašas svētku dziesmas. Katru gadu Jāņu laikā televīzijas ziņās parasti tiek rādīti arī sižeti no Anglijas, kur tūkstošiem vasaras saulgriežu svētku svinētāju pulcējas pie seno druīdu akmens krāvumiem Stounhendžā.
Savukārt Krievijā un citās austrumslāvu zemēs Jāņiem līdzīga tradīcija ir Ivana Kupalas diena, kur, pēc ekspertu domām, apvienoti gan pagāniskie, gan kristīgie rituāli. Arī daudzi krievi dedzina ugunskurus, vāc pļavā ziedus, peldas ezerā un pat nenojauš, ka ar to, pēc “Sputņik” “eksperta” domām, kļūst par neonacistiem.
J. Kursītes vērtējums: “Diemžēl jau labu laiku Krievijas oficiālie un pusoficiālie pārstāvji rīkojas pēc principa – jo negantāk melo, jo vairāk cilvēku gatavi uzķerties uz āķa. Gasparjana izteikums par nacisma ietekmētiem latviešu Jāņiem ir šī absurduma spilgts piemērs. Lai izmestais āķis būtu vēl asāks, latviešiem pievilkti klāt arī ukraiņi. Un šajā vietā tiek pielikts punkts, jo citādi būtu jāsaka, ka vasaras saulgriežu svinēšana attiecas ne tikai uz latviešiem, ukraiņiem, bet arī uz krieviem, baltkrieviem, skandināviem un citām Eiropas tautām.” Viņa atgādina, ka Gasparjanam ļoti patīk dažādas provokācijas un personiski aizvainojumi. Piemēram, radio “Eho Moskvi” žurnālisti Kseniju Larinu viņš nodēvējis par maitu (“otkrovennaja svoloč”). Žurnāliste, kura bija kritizējusi Kremļa propagandu, vēlāk bijusi spiesta aizbraukt no Krievijas.
Kā reaģēt uz tik nekaunīgiem meliem? J. Kursīte piedāvā interesantu metodi: “Šeit būtu jāpiemin viens izcils pētījums – amerikāņu psihiatra Marka Goulstona pirms pāris gadiem iznākusī grāmata par to, kā sarunāties ar trakajiem (Mark Goulston, “Talking to Crazy: How to Deal with the Irrational and Impossible”), šo trako sarakstā ietverot arī apzinātus manipulatorus. Viens no psihiatra padomiem ir neapvainoties, bet iejusties trakā ādā un turpināt tādā pašā garā. Goulstons apraksta gadījumu ar satrakotu suni, kas ieķēries rokā. Pirmā doma – censties izraut roku, bet tādā gadījumā suns iekodīsies daudz ciešāk. Viņa padoms – roka jāiegrūž vēl dziļāk suņa rīklē, kurš tādējādi gribēs to norīt. Lai norītu, viņam būs jāatslābina sakostie žokļi. Tas ļaus atbrīvot roku.”
