Krievija mēģina uzdot toni: Lavrovs apsūdz Baltijas valstis ES vilkšanā uz “rusofobiskām pozīcijām” 38
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Intervijā vienam no vadošajiem Kremļa mediju propagandistiem Vladimiram Solovjovam Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izvirzījis vairākus noteikumus sadarbības turpināšanai ar ES un apsūdzējis Baltijas valstis ES vilkšanā uz “rusofobiskām pozīcijām”.
Izvērtējot Krievijas un Rietumu attiecības, Lavrovs kritizēja rietumvalstis, kas esot ieņēmušas “agresīvas atturēšanas” nostāju pret Krieviju tāpēc, ka “mums ir patstāvīgs viedoklis par pasaulē notiekošo, ko mēs aizstāvam”.
“Senču mantojums un ģenētiskais kods mums neļauj norīt apvainojumus,” viņš teica. 2004. gadā, kad Baltijas valstis pievienojās ES un NATO, Lavrovs esot jautājis Rietumu partneriem, vai viņi ir pārliecināti, ka baltieši ir “nobrieduši, lai būtu jūsu apvienības biedri”. Esot saņemta atbilde, ka viņiem esot palikušas kādas “fobijas no vēsturiskās pagātnes Padomju Savienībā, taču, kļūstot par ES un NATO locekļiem, viņi nomierināsies, jo viņiem zudīs iemesli šīm fobijām”. Lavrova ieskatā, nekas tamlīdzīgs neesot noticis. “Tās (Baltijas valstis) kļuva par visniknākajiem rusofobiem un velk ES uz rusofobiskām pozīcijām. ES nostāju nosaka agresīvais rusofobiskais mazākums,” apgalvoja Krievijas ārlietu ministrs. “ES jau divus gadus neparaksta vienošanos ar Krieviju par sadarbību zinātnes un tehnikas jomā,” teica Lavrovs, “jo grib atsauci līguma tekstā, ka Krima nav Krievijas teritorija.”
Ģeopolitiskās pārmaiņas Ukrainā un Krimā esot izraisījis “rusofobijas vilnis”, pret ko neiebilduši vai ko pat zināmā mērā veicinājuši Rietumi, paziņoja Lavrovs. Krimas pievienošana Krievijai esot bijusi vietējo iedzīvotāju gribas izpausme, kas apstiprināta referendumā. Solovjovs mudināja Lavrovu padarīt Krievijas ārpolitiku uzbrūkošāku, jo “krievu cilvēku tiesību aizstāvība Donbasā un citviet ir mūsu likumīgās tiesības”.
“Mēs aizstāvam krievvalodīgo iedzīvotāju intereses ne tikai Ukrainā, bet arī Baltijā,” taisnojās Lavrovs, kritizējot Eiropas Savienību, kas izliekoties neredzam “krievu vajāšanu”.
Lavrovs kritizē “vācu augstprātību”
Solovjovs, viens no kareivīgākajiem Kremļa propagandistiem, kārtējā replikā izteicās, ka ASV esot eksistenciālas bažas, ka Vācijas un Krievijas ciešāka sadarbība var ļoti kaitēt ASV interesēm.
Tas pamudināja Lavrovu atcerēties, ka savulaik Padomju Savienība atbalstījusi Vācijas apvienošanos, par ko dažas rietumvalstis šaubījās. 2015. gadā drošības konferencē Minhenē Lavrovs paziņoja, ka Vācijai un citām valstīm “vajadzētu saprast Krievijas iedzīvotāju vēlmi par Krimas atkalapvienošanu ar Krieviju kā tautas gribas izpausmi”, un esot bijis vīlies par Vācijas delegātu protestu.
“Pēdējos gados es redzu izpaužamies vācu augstprātību,” Solovjovam atzina Lavrovs, “ko varētu ietērpt vārdos: dārgie draugi, mēs ar visiem esam norēķinājušies un nevienam vairs neko neesam parādā.”
Tad savu viedokli iestarpināja Solovjovs: “Kara izvērtējuma pārskatīšana un tālāk centieni nolikt blakus hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību.” Lavrovs atzina, ka “Vācijā pietiekami nopietna elites daļa ietur tieši šādu līniju”.
“Ir gribētāji, lai Vācija zaudētu iespējas lietišķai sadarbībai ar mums,” viņš teica, taču atskanot arī “saprātīgas balsis, kas aicina skatīties uz priekšu un vadīties no nacionālajām pamatinteresēm”.
Lavrovs atzīmēja Vācijas prezidentu Franku Šteinmeieru kā vienīgo no vācu un arī ārvalstu politiķiem, kurš “pieminējis mūsu pagātni, atgādinot, ka šogad aprit 80 gadi, kopš nacistiskā Vācija uzbruka Padomju Savienībai”. Lavrova ieskatā, “mūsdienu Vācijā tā ir politiska drosme”.
“Šis datums nevar paiet nepamanīts,” teica Krievijas ārlietu ministrs, “jo var kalpot kā svarīgs psiholoģisks signāls, ka vajag atvirzīties no konfrontacionālās loģikas un nesaskatīt visur tikai iespējas sankciju ieviešanai.”
Lavrovs pauda vilšanos par Vācijas ārlietu ministra Heiko Māsa paziņojumu Bundestāgā, ka “Nord Stream 2” esot jāsaglabā, taču tikai tāpēc, lai būtu “svira Krievijas ietekmēšanai”.
Savā uzrunā Māss teica, ka ir “jāizskata tālākas sankcijas Navaļnija lietā”. Solovjovs piemetināja, ka “viņi (Rietumi) nesaprot mūsu sabiedrību”, bet Lavrovs pauda vilšanos, ka Vācija tā arī neesot atbildējusi uz Krievijas jautājumu, ko eksperti atraduši Navaļnija biomateriālos.
Lavrovs: izdevīgs bizness būtu jāturpina
Lavrovs atzina, ka ES ir Krievijas lielākais tirdzniecības partneris, ar kuru izveidoti tūkstošiem kopuzņēmumu. “Ja bizness ir savstarpēji izdevīgs, mēs to turpināsim,” apliecināja Krievijas ārlietu ministrs.
“Militārajā jomā jau esam kļuvuši pašpietiekami,” viņš apgalvoja, piebilstot, ka “tas jāpanāk arī ekonomikā kopumā”.
“Mēs negribētu izolēties no pasaules ekonomiskās dzīves, bet jābūt gataviem tam,” viņš teica, piebilstot seno romiešu teicienu “Gribi mieru, gatavojies karam”.
“Mēs negribam pašizolāciju, bet gribētu dalīties priekšrocībās, ko dod starptautiskā darba dalīšana, taču Rietumu sankcijas rada riskus,” teica Lavrovs.
Krievijas ārlietu ministrs izvirzījis četrus nosacījumus “cilvēciskai sadarbībai” ar Rietumiem: abpusēja cieņa; nejaukšanās vienam otra iekšlietās; abpusēji interesējošu tēmu apspriešana; interešu līdzsvara ievērošana.
Krievija mēģina uzdot toni attiecībās ar ES
Krievija jau izsenis gribējusi veidot attiecības ar atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, cenšoties jaukt un ietekmēt dalībvalstu vienotību, šādu viedokli paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, komentējot Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojumu par Krievijas gatavību saraut attiecības ar ES.
Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka savu nostāju paudis arī Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs, proti, ka sadarboties ar ES vajadzētu.
“Tad, kad mēs strādājam kā 27 dalībvalstis ar vienotu nostāju, tas ir pavisam cits spēks – vai tās ir sankcijas, kopīgas pozīcijas vai demarši. Lai arī kāds būtu attiecību līmenis starp Krieviju un ES, mērķis ir saglabāt maksimālu ES vienotību,” uzsvēra Rinkēvičs.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis norādīja, ka šāds paziņojums ir raksturīgs Krievijai, kura mēģina uzdot toni attiecībās ar ES. Viņaprāt, ES nevajadzētu iekrist uz šādām provokācijām.
Pēc Lietuvas ārlietu ministra domām, ES ir skaidri jāsaprot, ko tā vēlas sasniegt, un jāpieturas pie noteiktajiem mērķiem un jāiestājas par vērtībām. Attiecību pārtraukšana ar ES būtu Krievijas izvēle un tiesības. ES jāsaprot, kā tā mēģinās veidot savas attiecības ar Krieviju,” pauda Landsberģis.
Viņa ieskatā, “dialogs ir lielisks vārds, taču tas nozīmē, ka ir divi vienlīdzīgi partneri, kas ved sarunas ar vienādiem noteikumiem. Manuprāt, ar Krieviju tā nav,” teica Lietuvas ārlietu ministrs.
Ledus laikmets Krievijas un ES attiecībās
Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās ir iestājies ledus laikmets, tādu viedokli aģentūrai LETA paudis Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, komentējot Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teikto, ka Krievija ir gatava saraut attiecības ar ES.
Politiķis uzsvēra, ka šāds Krievijas ārlietu ministra paziņojums jāskata plašākā kontekstā un saistībā ar ES un Krievijas attiecību dinamiku. Ijaba ieskatā, Lavrovs apzināti pazemoja ES tās augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela klātbūtnē, kad viņš pirms nedēļas bija ieradies Maskavā.
“Borela vizītes laikā Lavrovs runāja par to, ka ES ir neuzticams partneris. Manuprāt, Krievijas ārlietu ministram nav nekāds pārsteigums, ka pēc šīs vizītes ES runā par jaunām sankcijām. Šķiet, ka Lavrova dusmas un sašutums ir mazliet uzspēlēts, jo šo situāciju viņš pats lielā mērā ir izprovocējis,” teica Ijabs, norādot, ka runa nav tikai par Borelu, bet attieksmi pret Krieviju kopumā, kas saistīta ar Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija lietu. EP deputāts vērsa uzmanību uz to, ka Krievija nekad nav uztvērusi ES par nopietnu spēlētāju un vienmēr ir centusies kārtot attiecības ar ES dalībvalstīm pa tiešo, ignorējot un vājinot Eiropas kopējo politiku un institūcijas.
Pēc Ijaba paustā, tas nav nekas jauns – Lavrovs kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina gribas īstenotājs to tikai vēlreiz apliecina. Runājot par ES un Krievijas attiecībām, politiķis uzsvēra, ka nav īsti skaidrs, ko Lavrovs gatavojas apturēt, jo visi nopietnie formāti starp ES un Krieviju nedarbojas jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas.
Kā piemēru Ijabs minēja EP parlamentārās sadarbības grupu ar Krieviju, kuras darbība patlaban ir iesaldēta. Ijabs pieļāva, ka Krievija turpinās kārtot attiecības ar ES dalībvalstīm atsevišķi, mēģinot tās dažādos veidos šķelt un torpedēt Eiropas vienotās un kopējās gribas veidošanu.
Viņš pieļāva, ka līdzās atkarībai no Krievijas enerģijas resursiem zināma loma varētu būt arī Krievijas ražotajai “Sputnik V” vakcīnai pret Covid-19 – ja ne gluži ES mērogā, tad ES Austrumeiropas valstīs gan.
“Mums ir jāraugās, cik lielā mērā par Eiropas kopīgās nostājas formulētājiem attiecībā uz Krieviju kļūs Vācijas un Francijas valdību vadītāji. Šajā brīdī uzmanība tiek pievērsta Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš, no vienas puses, ir bijis enerģisks Eiropas vienotības un integrācijas aizstāvis, bet, no otras puses, intensīvi aizstāvējis dialogu ar Krieviju,” sacīja Ījabs, atzīmējot, ka Makronam vajadzētu šo līderību izrādīt.
Plānots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri nākamos soļus pret Krieviju saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un protestētāju apspiešanu apspriedīs sanāksmē 22. februārī.
