Ilarionovs: Pastāv augsta riska iespējamība, ka Krievija iebruks Ukrainā šī gada vasaras otrajā pusē 65
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības darba grupa secinājusi, ka Krievija mēģina pakāpeniski absorbēt daļu no Ukrainas austrumiem ar mērķi de facto integrēt šo Kremļa algotņu kontrolēto teritoriju Krievijas sastāvā, liecina ES dokuments, kas nonācis ziņu aģentūras “Bloomberg” rīcībā.
Austrumu frontē bez pārmaiņām
Dokumentā teikts, ka Krievijas spertie soļi, tostarp neleģitīmo vēlēšanu organizēšana Donbasā un Krievijas pasu izsniegšana vietējiem iedzīvotājiem īstenoti ar mērķi faktiski integrēt Krievijā daļu Doņeckas un Luhanskas apgabalu, kurus kopš 2014. gada iebrukuma kontrolē Maskavas uzturētās un atbalstītās kaujinieku bandas.
Krievija ir vairākkārt noliegusi, ka mēģinātu pārņemt šīs teritorijas, apgalvojot, ka atbalsta 2015. gadā noslēgto pamiera vienošanos, kas paredz piešķirt šiem reģioniem plašu autonomiju Ukrainas sastāvā. Taču vienošanās ir nonākusi strupceļā. Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulārās armijas karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos. Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši aptuveni 14 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Uz pamiera līnijas joprojām izceļas apšaudes, kurās naidīgās puses vaino viena otru.
Lielākas autonomijas piešķiršana Donbasam potenciāli dotu šim reģionam veto tiesības valstiski svarīgu jautājumu izlemšanā, piemēram, par Ukrainas pievienošanos ES un NATO, pret ko iebilst Krievija, bet atbalsta vairākums no Ukrainas 42 miljoniem iedzīvotāju.
Spriedze starp Ukrainu un Krieviju kārtējo reizi saasinājās aprīlī, kad Krievija koncentrēja pie Ukrainas robežas vairāk nekā 100 000 karavīru ar paskaidrojumu, ka tie piedalās militārās mācībās. Pēc Rietumu līderu aicinājumiem mazināt spriedzi, Krievija daļēji atvilka savus karavīrus no Ukrainas pierobežas.
Jāveicina Ukrainas pretestības spēja
ES dokumentā izklāstītas iespējas, ko ES varētu darīt, lai stiprinātu Ukrainas spējas pretoties Krievijas agresijai. ES varētu palīdzēt Ukrainai cīņā ar hibrīdajiem draudiem un dezinformāciju un palīdzēt Kijevai iedzīvotāju vakcinēšanā pret koronavīrusu, lai novērstu valsts tālāku pavājināšanos ilgstošas veselības un sociālekonomiskās krīzes dēļ.
ES arī varētu stiprināt Ukrainas drošību enerģētikas jomā, lai mazinātu tās atkarību no Krievijas, stiprināt centienus neatzīt Krievijas pases, kas izdotas iedzīvotājiem Krimā un daļā Donbasa. Dokumentā ES aicināta arī apsvērt iespēju ļaut Ukrainai piedalīties dažos ES drošības projektos.
ES ir izpelnījusies kritiku, ka sankciju ziņā nav gājusi tik tālu kā ASV.
Dokumentā teikts, ka sankciju pastiprināšana Krievijai būs atkarīga no situācijas pasliktināšanās attiecībā uz Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. Ukraina ir arī mēģinājusi gūt ES atbalstu savos centienos pievienoties NATO. Kā ziņo aģentūra “Bloomberg”, ES politiskās un drošības komitejas locekļiem bija atšķirīgi uzskati par šo dokumentu.
Viena grupa ES dalībvalstu diplomātu atbalstīja dokumentā paustos uzskatus, bet cita norādīja, ka šajos priekšlikumos neesot pietiekami uzsvērtas reformas, kas Ukrainai jāīsteno pašai, piemēram, pasākumi korupcijas apkarošanai. Viņi norādīja, ka dalībvalstīm būtu vēl jāapspriežas, pirms pievērsties sadarbībai ar Ukrainu ES drošības programmās.
Ieturot eiroatlantiskās integrācijas kursu
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pagājušajā nedēļā apmeklēja Kijevu, apliecinot atbalstu Ukrainai tās pretstāvē Krievijas agresīvajām un destabilizējošajām darbībām. “Mēs aktīvi cenšamies stiprināt mūsu sadarbību drošības jomā,” Blinkens teica pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, taču neiedziļinoties detaļās.
Baltā nama paziņojumā uzsvērts ASV valsts sekretāra atbalsts Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai vienotībai un neatkarībai, kā arī atzīmēts, cik svarīgi Ukrainai ir nostiprināt likuma varu, turpināt korupcijas apkarošanu un ekonomiskās reformas, lai ieturētu eiroatlantiskās integrācijas kursu.
Atbildot uz jautājumu par ASV attieksmi pret Ukrainas vēlmi pievienoties NATO, Baltā nama preses sekretāre paziņoja – prezidenta Baidena administrācija uzskata, ka NATO durvis ir atvērtas kandidātvalstīm, kad tās ir gatavas un spējīgas uzņemties dalībvalsts saistības un pienākumus un var dot pienesumu eiroatlantiskā reģiona drošībai.
Andrejs Ilarionovs brīdina
Krievijas ekonomists, analītiķis un Putina režīma kritiķis Andrejs Ilarionovs, kurš kopš 2006. gada dzīvo ASV, brīdinājis, ka saglabājas augsta riska iespējamība par Krievijas iebrukumu Ukrainā šī gada vasaras otrajā pusē.
Intervijās vairāku valstu televīzijā un sociālajos tīklos, kā arī savā tīmekļa vietnē viņš brīdinājis, ka pēc šā gada jūlija varētu pieaugt Krievijas iebrukuma varbūtība Ukrainā.
Kā norāda Ilarionovs, šajā laikā beigsies NATO manevri Eiropā un, iespējams, būs pabeigta gāzesvada “Nord Stream 2” celtniecība. Drīz pēc tam sāksies plašas militārās mācības “Zapad 2021” Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, kas dod iespēju pavērst karaspēku arī Ukrainas virzienā.
Viņaprāt, Krievijas trieciens varētu notikt Ziemeļu Taurijā, kur atrodas Ziemeļu–Krimas kanāls. Tuvākais mērķis – ūdens novadīšana uz Krievijas okupēto Krimu, kur katastrofāli trūkst ūdens, bet nav izslēgta Krievijas spēku tālāka virzība Ukrainas teritorijā.
