Krievija liedz tribunāla izveidošanu 5
Krievijas veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par starptautiska tribunāla izveidošanu pērn virs Austrumukrainas notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas lietā neapturēs izmeklēšanu, lai atklātu visus faktus un sodītu vainīgos, sola valstis, kas piedalās katastrofas izmeklēšanā.
Krievija uzliek veto
Ņujorkā ANO Drošības padomes sēdē, kas sākās ar klusuma brīdi, pieminot 298 cilvēkus, kas gāja bojā lidmašīnas katastrofā, no 15 dalībvalstīm 11 atbalstīja rezolūciju par starptautiska tribunāla izveidošanu. Balsojumā par tribunāla izveidi atturējās Angola, Ķīna un Venecuēla, bet Krievija, kas jau iepriekš bija brīdinājusi, ka neatbalstīs rezolūciju, izmantoja veto tiesības. Krievijas rīcību asi kritizēja vairāku valstu politiķi. Malaizija, kura ANO Drošības padomei iesniedza rezolūcijas projektu par tribunāla izveidi, ir dziļi vīlusies balsojuma rezultātā, tāpēc Malaizija domās par alternatīvām šīs katastrofas izmeklēšanā, ziņu aģentūrai DPA sacīja Malaizijas transporta ministrs Liou Tionglaja. Arī ASV tūlīt pēc balsojuma uzsvēra, ka Krievijas veto neaizkavēs notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas lietas izmeklēšanu, nosaucot Krievijas balsojumu par traģisku un vainojot privilēģiju izmantošanā, kas tai piešķirta, lai aizsargātu starptautisko mieru un drošību. “Uzliekot veto šim rezolūcijas projektam, Krievija mēģināja apturēt taisnīgumu, atteikt taisnīgumu 298 šī reisa lidmašīnas upuriem un atteikt iespēju ģimenēm nodrošināt, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības,” aģentūrai “Reuters” sacīja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Samanta Pauere, norādot, ka tie, kas izdarīja šo briesmīgo noziegumu, nevar palikt nenosaukti un nesodīti. Īpaši sāpīgi Krievijas veto aizskāris Nīderlandi, kuras 192 pilsoņi gāja bojā šajā katastrofā. “Nīderlande ir dziļi, dziļi vīlusies,” pēc balsojuma sacīja Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kunders. Viņš norādīja, ka ir neizprotami, ka ANO Drošības padomes dalībvalsts stājas ceļā taisnīguma rašanai traģēdijā, kas skārusi tik daudz cilvēku. “Nesodāmība dos bīstamu signālu,” viņš citēts BBC. Ministrs solīja, ka valstis, kas piedalās katastrofas izmeklēšanā, neapstāsies un kopīgi turpinās darbu, lai atklātu visus faktus un sodītu vainīgos. “Mēs šajā lietā nekavēsimies,” sacīja Kunders. Arī Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, kurš Krievijas veto nodēvējis par triecienu taisnīgumam, sacīja, ka Nīderlande joprojām ir apņēmības pilna saukt vainīgos pie atbildības. Krievijas veto saniknojis arī Austrāliju. “Krievija izrādījusi pilnīgu nevērību pret upuru ģimenēm un viņu tiesībām noskaidrot atbildīgos lidmašīnas notriekšanā, lai nodrošinātu, ka šie noziedznieki tiktu saukti pie atbildības,” sacīja Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots. Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa, kura personīgi bija ieradusies uz sēdi, rezumēja: “Šis balsojums tikai pastiprina necilvēcisko nodarījumu.”
Krievija grib savu tribunālu
Krievija, aizstāvot savas valsts pozīciju, norādījusi, ka tās izmeklētājiem esot liegta vienlīdzīga piekļuve katastrofas vietai, neļaujot pilnvērtīgi iesaistīties katastrofas izmeklēšanā. “Uz kāda pamata tiktu nodrošināta šādas izmeklēšanas objektivitāte?” retoriski vaicāja Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins, vienlaikus kritizējot rietumvalstu medijos pret Krieviju kultivēto “agresīvo propagandu” šīs lietas izmeklēšanā. Viņš uzsvēra, ka Maskava grib, lai vispirms tiktu pabeigta Nīderlandes vadītā starptautiskā izmeklēšana par to, kas notriecis lidmašīnu. Krievija ir sagatavojusi alternatīvu rezolūciju, kurā nav paredzēta tribunāla izveidošana, bet aicināts veikt starptautisko izmeklēšanu pilnā apmērā.
Dažādas versijas par vainīgajiem
Lidmašīna, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, tika notriekta pagājušā gada 17. jūlijā. Visi 298 pasažieri un apkalpes locekļi gāja bojā. Uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas aizdomas krita uz prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri, iespējams, izmantoja Krievijas piegādāto zeme-gaiss raķeti, lai notriektu lidmašīnu. Atbilstoši šai versijai tika pieļauts, ka kaujinieki kļūdījušies, uzskatot, ka notriec Ukrainas armijas transporta lidmašīnu. Izskanēja arī versijas, ka liktenīgo raķeti izšāvuši Krievijas karavīri, kas atradušies Ukrainas teritorijā vai arī Krievijas teritorijā līdzās Ukrainas robežai. Krievija un separātisti noraida pret viņiem vērstās apsūdzības un apgalvo, ka notikušajā katastrofā vainojama Ukrainas armija. Vadošo lomu katastrofas izmeklēšanā uzņēmusies Nīderlande, kas šā gada oktobrī sola sniegt gala ziņojumu šajā lietā.
