– Vai jums kā režisoram ir svarīgs konteksts Eiropā, pasaulē, tajās valstīs, kurās iestudējat? 2
– Tāds konteksts visā pilnībā ir nesasniedzams. Tas pa spēkam tikai konkrētā zemē dzimušam un augušam. Tādēļ iestudējumos ārpus Krievijas izvairos no sadzīviskā, bet runāju par vispārcilvēciskām lietām, kas būtiskas Eiropā, Krievijā. Sen esmu pārliecinājies, ka teātris ir vienota pasaule bez ģeogrāfiskām robežām, ar savu vienotu valodu, meklējumiem, problēmām, trūkumiem un progresu. Un tad ir jautājums par racionāli grūti izskaidrojamu iekšēju komfortu, atrodoties tajā vai citā valstī, teātrī.
– Vai Latvijā neizjūtat valodas barjeru?
– Kurš labāk, kurš sliktāk, citiem piepalīdzot, Liepājas aktieri saprot manis teikto. Bet, runājot par pašu izrādes tekstu, aktieru teikto uztveru, tajā nemaz neielūkojoties.
– Vai šis uzvedums būtu citāds, ja tiktu iestudēts, piemēram, Viļņā, Frankfurtē vai Varšavā, kur arī esat veidojis izrādes?
– Varbūt nedaudz citāds. Taču ne tādēļ, ka iestudēts citā valstī, bet tādēļ, ka citi aktieri. Jo lugu es piemeklēju aktieriem, nevis atrodu vai saceru tekstu un tad domāju, kurš spēlēs. Pirmais ir aktieris. Tas man ir ļoti svarīgs princips.
– Kas no Latvijas teātrī redzētā uz jums atstājis visspēcīgāko iespaidu?
– Hermanis, tas pats par sevi. Taču, ja godīgi, arī Maskavā es teātri skatos ļoti maz. Kā skatītājs es teātri uzskatu par vienu no bezjēdzīgākajiem laika pavadīšanas veidiem. Nekur tik skaudri kā teātrī nejūti, kā zūd laiks. Kādreiz palūkoties pa logu, redzēt, kurp dodas cilvēki, ielūkoties viņu sejās ir interesantāk par jebkuru izrādi.
– Vai ar tādu apgalvojumu neriskējat aizbaidīt skatītāju?
– Ražo taču arī tabletes, kas neārstē. Varbūt tāds ir arī mans teātris.
– Jums ir tāda skandālista slava. Vai tā palīdz?
– Šis iespaids ir mazliet smieklīgs. Sen vairs neesmu nevienam nekāds oponents un neiestājos vienā vai otrā pozīcijā. Es nodarbojos ar teātri, kas nav politisks, un visi skandāli saistīti ar estētiku. Nez kādēļ mani darbi tiek uztverti tā, it kā es tīšām provocētu skandāliem, patiesībā iestudējumos vienkārši izpaužas tas, kāds esmu. Es tā dzīvoju, elpoju.
