– Ideja iestudēt uzvedumu, kur jūs esat kā režisors, tā arī teksta autors, pieder jums pašam vai Liepājas teātrim? 2
– Tā ir mana ideja. Jau kādu laiku arī Maskavā esmu tā pasācis, ka katra otrā iestudējuma pamatā ir manis paša radīti teksti. Tā bija ar mūsu sarunā jau minēto izrādi “Ideāls vīrs. Komēdija” MHAT, “Stavangeru” Liepājā, tāda būs arī izrāde MHAT nākamajā sezonā. Gadās, ka nevaru atrast meklēto klasikā vai mūsdienu dramaturģijā, ir idejas un domas, kuras vissaprotamākā veidā iemiesojas ar tevis paša radītiem tekstiem. Veidoju savu autorteātri, kura rezultāts man šķiet pilnvērtīgāks.
– Ja drīkst mazliet apspēlēt jūsu jaunā iestudējuma nosaukumu, tad gribas vaicāt – tā kā šis modernais nākotnes fantāziju šaujamrīks blasters ir izlādējies, tad, kā smejies, nevienam sāpes nenodarīs…
– Nu, paskatīsimies (smejas). Ja nopietni, to cilvēku skatījumā, kam “Stavangera” šķiet melna, šis iestudējums par mūžīgajiem jautājumiem, mūžīgajām vērtībām, cilvēku attiecībām un pārdzīvojumiem var šķist vēl drūmāks. Uzveduma pamatā ir atsevišķu ainu sakopojumi, stāsti bez vienojoša sižeta vai personāžiem. Vienīgais šos fragmentus vienojošais ir jēdziens “nāve” un tā izpratnes pārvērtības mūsdienu civilizācijā, mēģināsim atklāt, kā gadu desmitos mainās nāves apjausma un izpratne. Var teikt, ka darbība tiklab risinās kā mūsdienās, tā kaut kādā nezināmā nākotnē. Es pret nāvi neizturos kā pret kaut ko sakrālu. Gluži tāpat kā dzimšana, kāzas, arī nāve ir viena vienīga epizode cilvēka dzīvē.
– Tikai ar to atšķirību, ka pēdējā.
– Vai to tik droši var apgalvot? Un arī šajā izrādē, starp citu, ir daudz gaišuma. Vienotā veselumā saplūdīs ironiskais un dramatiskais, reālais un fantastiskais. Jā, izrāde būs parodiska un vienlaikus nopietna, reizēm arī nikna.
