Franks Gordons: Krievija kaujas gatavībā 12
Izrādās, ka “pēkšņā” kaujas gatavības pārbaude, kas aptvēra Krievijas Rietumu, Dienvidu, Centrālo militāro apgabalu, Ziemeļu floti (kas bāzējas pie robežas ar NATO dalībvalsti Norvēģiju) un visu kara aviāciju un ilga no 25. līdz 31. augustam, tika attiecināta arī uz visiem Krievijas “federālajiem izpildvaras orgāniem” un militārās rūpniecības kompleksiem, kuriem bija jādarbojas “kara laika apstākļos”. Skaties vien, tātad prezidents Putins bija licis arī ierēdņiem piedalīties “kara izspēlē”. Tātad tika “izmēģināts karš” – ar ko, par ko?
Intriģējošas spēles. Un ne tikai Krievijā. Izrādās, ka Ķīnas bruņotie spēki sarīkojuši vērienīgas mācības šīs milzu valsts ziemeļaustrumos: manevru dalībnieki – tanku vienības un kara aviācija – “mācījās” forsēt Amūras upi, kas Ķīnas biezi apdzīvotās provinces Mandžūrijā šķir no Krievijas Tālajiem Austrumiem: Habarovskas un Blagoveščenskas pilsētām un samērā reti apdzīvoto joslu – tātad teritorijas, ko Ķīna 1858. gadā saskaņā ar Aigunas līgumu bija spiesta atdot Krievijas impērijai. Vispār jau mūsdienu Ķīna ir mūsdienu Krievijas labestīgā partnere. Bet šīs vērienīgās “mācības” lika kremliešiem raukt pieri.
Kārtējais G20 saiets 4. septembrī sanāca Ķīnas lielpilsētā Hančžovā, un visi analītiķi ir vienisprātis, ka šajā visaugstākajā virsotņu apspriedē Ķīna “liek ar sevi rēķināties”. Pie reizes jāatzīmē, ka ASV un Ķīna ir ne tikai konkurenti un sāncenši: ASV nupat saņēmusi pirmo no Ķīnā pasūtītajiem astoņiem milzu tankkuģiem, kas pārvadās šķidrināto gāzi uz Eiropu.
Bet vistrakāko spēli Krievija patlaban ved, netieši, bet manāmi lietojot konfidenciālu ziņu noplūdes sistēmas “WikiLeaks” vadītāja Džuliana Asanža pakalpojumus. Asanžs, ko gaida tiesu darbi, guvis patvērumu Londonā, Ekvadoras vēstniecības telpās. No turienes viņš vērpj savus pavedienus, par kuriem plaši vēsta “New York Times”. Aktivitātes vērstas pret ASV prezidenta amata kandidāti no demokrātu partijas Hilariju Klintoni, un aiz visa tā stāv, īpaši pat neslēpjoties, Kremlis. “New York Times” vaicā: vai “WikiLeaks” nav savākuši Krievijas spiegi?
Varas spēles, varas maiņas: uzmanības centrā patlaban ir Uzbekistāna ar tās 30 miljoniem iedziedātāju – Centrālāzijas pērle, kuras prezidējošo – būsim atklāti – despotu Islomu Karimovu ķēra trieka pēc banketa par godu uzbeku “olimpiešiem”. Viņš 4. septembrī tika apbedīts dzimtajā Samarkandā – līdzās daudzinātajam Šāhizindas laukumam, kur mauzolejā dus Tamerlāns – iekarotājs, kuram 14. gadsimtā bija pakļauta milzu teritorija. Karimovs lika pasludināt Tamerlānu par “nācijas godu un slavu” un piekopa viņa kultu līdzās savējam. Nelaiķis valdīja ar stingru roku 25 gadus, un vēlēšanu farsi allaž beidzās ar vismaz 90% balsu par Karimovu. Pēdējos gados Uzbekistāna skaitījās puslīdz neitrāla, nepieslejoties Kremļa “Eirāzijas” konstrukcijām. Un vērts atgādināt, ka Putins “aizņemtības dēļ” nedevās uz Karimova bērēm, bet deleģēja premjeru Medvedevu.
