Putins pirmo reizi atzinis Krievijas dalību pilsoņu karā Sīrijā 0
Pirmo reizi atzīstot Krievijas karavīru klātbūtni Sīrijā, prezidents Putins izteicis vēlmi izveidot starptautisku koalīciju cīņai pret terorismu un ekstrēmismu un nav izslēdzis tiešas militāras iejaukšanās iespēju Sīrijā.
Uzdodas par Rietumu “glābēju”
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs tālruņa sarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu paudis bažas sakarā ar ziņojumiem par Krievijas spēku izvietošanu Sīrijā, lai palīdzētu prezidenta Bašira Asada armijai cīņā pret opozīcijas spēkiem. Kerijs izteica viedokli, ka šādas darbības var novest pie konflikta tālākas eskalācijas Sīrijā, liela skaita mierīgo iedzīvotāju bojāejas, bēgļu straumes pieauguma un konfrontācijas riska ar koalīciju, kas cīnās pret “Islāma valsts” kaujiniekiem. Sarunas nobeigumā Kerijs un Lavrovs vienojās turpināt diskusiju par stāvokli Sīrijā Ņujorkā, kur septembra vidū notiks ANO Ģenerālās asamblejas gadskārtējā sesija, ziņo aģentūra “Reuters”. Analītiķi atzīmē, ka līdz ar bažām par Krievijas armijas izvietošanu Sīrijā ASV valsts sekretārs nav izteicis protestu par šādu rīcību.
Pirms ANO Ģenerālās asamblejas sesijas, kurā pirmo reizi pēdējos desmit gados piedalīsies Krievijas prezidents Putins, Krievija paudusi vēlmi palīdzēt Rietumu “partneriem” cīņā pret islāmistu teroristiem. Džihādistu briesmu darbi, zvēriski nogalinot ārvalstu ķīlniekus un arī musulmaņus, kuru pasaules uzskats atšķiras no sunnītu radikālisma, ir nobiedējuši Rietumus. Rietumvalstis veic aviācijas uzlidojumus džihādistu bāzēm Sīrijā un Irākā, taču nevēlas iesaistīt sauszemes spēkus. ANO sesijā Ņujorkā Krievijas prezidents Putins var uzdoties par Rietumu “glābēju”, paužot gatavību iesaistīt Krievijas armiju cīņā pret “Islāma valsti”. Par to Krievija gribētu rietumvalstu piekāpšanos Ukrainas jautājumā, sankciju režīma atcelšanu un Krievijas diplomātiskā prestiža atjaunošanu ar atgriešanos vadošo rūpniecisko valstu klubā G8. Ja šis plāns kaut daļēji izdosies, Kremlis būs ieguvis reālas cerības uz politisko un saimniecisko attiecību normalizāciju ar Rietumiem, varbūtēju iespēju sarunām nākotnē par Krimas statusu un apliecinājis pasaulei Krievijas spēku un ietekmi. Atšķirībā no neizlēmīgajām Rietumu demokrātijām Kremlis ir gatavs “žmiegt islāmistu teroristus arī atejā”, Krievijas prezidenta Putina vārdus atgādina “Kavkazcenter”.
Izspēlē “Islāma valsts” kārti
Pēdējās dienās daudzi pasaules plašsaziņas līdzekļi publicējuši informāciju un foto un video materiālus, kas liecina par Krievijas karavīru un militārās tehnikas ierašanos militārajā bāzē Damaskas tuvumā. Novērotāji pamanījuši militāru kravu uz Krievijas flotes desantkuģa “Nikolaj Fiļčenko”, kas 20. augustā caur Bosfora šaurumu devās uz Vidusjūru. Kremļa preses dienests ierasti steidzās noliegt šādas ziņas, apgalvojot, ka Krievijas bruņoto spēku Sīrijā neesot, bet notiekot vienīgi sarunas par kārtējās “starptautiskās koalīcijas” izveidi. Tikai pēc divām nedēļām prezidents Putins, runājot ekonomiskajā forumā Vladivostokā, atzina, ka Krievija sniedz Sīrijas armijai palīdzību karavīru apmācībā, bruņojuma piegādē un militārās loģistikas jomā, pirmo reizi publiski apstiprinot Krievijas plašo iesaistīšanos Sīrijas pilsoņu karā. Krievija ir vairākkārt uzlikusi veto ANO Drošības padomes rezolūcijām, aizstāvot Bašara Asada režīmu un piegādājot ieročus Damaskai. Četrus gadus ilgajā pilsoņu karā Sīrijā bojā gājuši vairāk nekā 250 000 cilvēku un vairāki miljoni bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
Kremļa sākotnējos melus atspēkoja paši Krievijas karavīri, ievietojot tīmeklī neskaitāmus selfijus uz Krievijas bruņutehnikas fona kara bāzē Damaskas tuvumā. Analītiķi atzīmē, ka pēc krievu karavīru, kuru Sīrijā neesot, daudzajiem foto var izdarīt secinājumus ne tikai par viņu ceļu uz Sīriju, bet arī par aptuveno skaitu. Agrāk bija runa tikai par Krievijas militārajiem padomniekiem un speciālistiem, kas apmācīja Sīrijas diktatora Asada armiju, pēdējās nedēļās Sīrijā ierodas pilnīgi nokomplektētas armijas vienības ar kaujas ieročiem. Jūras kājnieku vienības Krievijas kara flotes kuģos ierodas Sīrijas ostā Tartusā, kur uzņemts vairākums karavīru selfiju, kas pēc tam ievietoti sociālajās vietnēs “Odnoklasņiki” un “Vkontaktje”. Krievijas karavīri arī fotografējušies Latākijas, Ainasodas, Hamas un Homsas pilsētās, kur notiek aktīva kara darbība.
Militārie eksperti saista karadarbības aktivizēšanos Sīrijā ar Krievijas armijas vienību izvietošanu, daudzkārt palielinot sīriešu bēgļu plūsmu un izraisot humanitāru krīzi Eiropas Savienības valstīs. Analītiķi atzīmē, ka Krievijas mērķis ir ne tikai glābt Asada klana režīmu, kas ir bijis Maskavas klients pusgadsimtu. Kremlis līdz šim prasmīgi izspēlējis “Islāma valsts” kārti kā iekšpolitikā, tā ārpolitikā, atzīmē tīmekļa vietne “Kavkazcenter”. Kaukāzā Kremlis sašķēlis un novājinājis islāmistu kaujinieku grupējumus, netieši paverot islāmistiem ceļu uz Sīriju, lai pievienotos “Islāma valsts” džihādistiem.
