– Jūs dzīvojāt Maskavā no 1991. gada līdz 2001. gadam – piedzīvojāt Jeļcina laikus un Putina valdīšanas sākumu. Kādus salīdzinājumus varat izdarīt ar tiem laikiem un pašreizējo Krieviju? 4
– Nesen atkal noskatījos Andreja Tarkovska filmu “Spogulis”. Tā ilūzija par Krieviju, kas godājamam režisoram ir filmā, vairs nepastāv. Tā Krievija, kas pievelk, vilina, kā arī krievu kultūra ir pazudusi, tagad tā ir cita valsts. Daudz lasu cilvēku atmiņas par 20. gadsimtu – sākumu, Ļeņingradas blokādi pārdzīvojušo, arī tos, kas izcietuši Staļina gulagu murgus. Pašlaik tie ir citi cilvēki, kas dzīvo Krievijā. Tie, kas ir aktīvi un patstāvīgas personības, viņiem Krievijā nav nākotnes, jo viņus apspiež, izstumj un nogalina. Kad 100 gadus jūs aktīvi piekopjat šādu praksi, jums paliks paklausīgi beziniciatīvas pakalpiņi. Cilvēki, kas nedomā, jo domāt Krievijā ir kļuvis grūti, jo tad jāsastopas ar dažāda veida izvēlēm.
– Vai varam runāt par tā saucamā homo soveticus turpinājumu?
– Es tā to nesauktu, tas ir īpašs tips. Mūsdienu Krievijā tas nav padomju cilvēks. Tas ir cilvēka tips, kam, šķiet, nepastāv apziņas un nepiemīt spēja domāt. Apziņas vietā viņam ir apziņas troksnis. Tajā ir fragmenti no kādiem mitoloģizētiem veidojumiem, kurus viņš izmanto, lai sazinātos. Tur ir dažādi eifēmismu komplekti, kam ir jēga, taču ar realitāti tie nesakrīt. Tiek kultivēti tādi jēdzieni kā “tautas ienaidnieks” vai “valsts nodevējs”, un tādu līdzīgu apzīmējumu ir daudz. Paņemiet jebkuru propagandas mašīnas tekstu un mēģiniet saprast, ko tā vēlējās pateikt. Nesen lasīju tekstu, kurā lietots termins “pastāvīga uguns pārtraukšana”. Šāds jēdziens ir pilnīgas muļķības – sanāk, ka uguns tiek pārtraukta un tad atjaunota. Kas tie par murgiem? Galvenais, ka ir lietots vārds “pārtraukšana” – par to visi priecājas. Būtu svētīgi filologiem izpētīt šos tekstus. Viktors Klemperers rakstīja par Trešā reiha valodu un kā tā pamazām iesūcās cilvēku apziņā un mainīja viņus. Tādas pašas tendences notiek ar mūsdienu krievu valodu, kura, līdzīgi kā PSRS laikā, zaudē skaisto un pārvēršas par murgainu tekstu.
– Vai Krievijā Maidans ir iespējams?
– Nedomāju, ka tas ir reāli. Šobrīd es neredzu spēkus Krievijas sabiedrībā, kuri ir dzīvi un pietiekami spēcīgi, lai sāktu šādu kampaņu par taisnību un cieņu.
– Tomēr kā ir ar jauniem cilvēkiem Krievijā, kas grib veidot savu dzīvi?
– Ja viss turpināsies attīstīties kā līdz šim, Krievija pāris gadu laikā aizslēgs savas robežas. Brīvi domājoši cilvēki būs nolikti izvēles priekšā – braukt prom no valsts vai tikt nosūtīti mirt uz fronti Luhanskā. “Bez tiesībām uz kapu”… Starp citu, tas būtu ļoti labs filmas nosaukums.
