Krievija karā pret Ukrainu iet ar vairāk nekā 100 gadu veciem ložmetējiem 108
Krievija karā pret Ukrainu izmanto vairāk nekā 100 gadus vecus ložmetējus, šautenes no Pirmā un Otrā pasaules kara, analizējot brīvpieejamo informāciju interneta vietnēs, izpētījis Latvijas Aizsardzības ministrijas izveidotais portāls “Sargs.lv”.
Portāls norādījis, ka atšķirībā no Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kuri kopš konflikta sākuma ar Krieviju 2014.gadā nekad nav slēpuši savas problēmas un trūkumus armijas bruņojuma ziņā, oficiālais Kremlis allaž centies lielīties ar ieročiem, kam “nav analogu pasaulē”.
Karš Ukrainā ir pierādījis, ka propagandas izlielītā Krievijas armija ir vien tukša čaula.
Tieši tehnikas un smago ieroču akūtais trūkums Krievijai licis vērsties pie palīdzības ne tikai tādās totalitārās terorismu atbalstošās valstīs kā Ziemeļkoreja un Irāna, bet arī kārtīgāk izrevidēt savus krājumus, ceļot laukā iekonservētos Otrā pasaules kara laika ieročus.
Senākais izmantotais ierocis esot “Maxim” ložmetējs, kuru sāka ražot 1884.gadā.
Atskatoties pagātnē, piecus gadus vēlāk amerikāņu izgudrotājs Tomass Alva Edisons ASV publikai demonstrēja savas pirmās ogles kvēldiega elektrospuldzes. Šis ierocis ir vecs, taču novērotas ir arī pašrocīgi pilnveidotas ieroču sistēmas, kas vismaz nedaudz uzlabo tā kvalitāti.
“Maxim” ložmetējs, kas aprīkots ar 303 kalibra britu patronām, ir pazīstams kā pasaulē pirmais automātiskais šaujamierocis. Šādi ieroči, kas plaši izmantoti daudzos konfliktos un karos, mūsdienās ir atrodami vairākos muzejos.
Tāpat, apskatot internetā pieejamās bildes, ir secināms, ka Krievija karā Ukrainā izmanto šautenes “Mosin-Nagant”.
Šautene tika izgatavota 1891.gadā un šo ieroci Krievijas spēki pēdējo reizi izmantoja Otrajā pasaules karā.
Pēc tam to piegādāja komunistiskajai Vjetnamai, un to izmantoja Vjetkongas partizāni. Kopš tā laika šādi ieroči tikpat kā nav bijuši izmantoti militārā konfliktā.
Karā Ukrainā tiek izmantotas arī vācu inženieru radītās mašīnpistoles “Maschinenpistole 40” (MP40). Pateicoties ieroča izturībai un precizitātei, šo ieroci plaši izmantoja nacistiskās Vācijas karavīri. Tā neapšaubāmi bija labākā mašīnpistole Otrā pasaules kara laikā, taču, mūsdienu perspektīvā skatoties, šis ierocis ir krietni novecojis. Tas drīzāk iederētos muzejā.
Arī ikoniskās krievu mašīnpistoles “SMG PPSH” pēctecis “PPS 43” tiek izmantots abās karojošajās pusēs. “PPS 43” tika pasūtīts Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem 1942.-43.gadā. Šo ieroci 60. un 70. gados no ieroču arsenāla izņēma gandrīz visas valstis, kas to bija lietojušas.
Krievijas bruņotie spēki nekautrējas uz kaujas vietām nosūtīt arī jau acīmredzami bojātus ieročus. Piemēram, kādā video redzams, kā uz fronti tiek nogādāta jau bojāta haubice “D-1”, kuras ražošana datēta ar 1943.gadu.
Jau pavasarī ievērojamie bruņutehnikas zaudējumi piespieda Krieviju no noliktavām izvest “T-62” tankus, lai aizstātu modernākos tankus, kas tika iznīcināti vai bojāti kaujās.
Lielbritānijas izlūkdienesti tolaik norādīja, ka “T-62” būs īpaši neaizsargāti pret prettanku ieročiem, un to klātbūtne kaujas laukā liecina, ka Krievijai trūkst modernas, kaujas apstākļiem gatavas tehnikas. Šobrīd vizuāli apstiprināti 43 “T-62” tanku zaudējumi Krievijas bruņotajiem spēkiem.
“T-62”, kas sver 41 tonnu un ir aprīkots ar 115 milimetru lielgabalu, Padomju Savienībā tika ražots no 1961. līdz 1975.gadam. Tas bija visizplatītākais tanks PSRS, līdz 1969.gadā ekspluatācijā ienāca “T-72”.
Padomju armija 80.gados sāka pārcelt “T-62” uz rezerves vienībām. Tūkstošiem “T-62” nonāca glabāšanā, un daudzi no tiem vienkārši stāvēja rindās plašos transportlīdzekļu parkos zem klajas debess.
